Eksporta dzinēji – minerālprodukti un koksne – atslābst, nākamajos mēnešos prognozē būtisku kritumu

2023. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,53 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 14,9% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 15,1%, bet importa vērtība par 14,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,51 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 2,02 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2022. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 42,9% līdz 42,8%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 17,93 miljardus eiro – par 718,4 miljoniem eiro jeb 3,9% mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,12 miljardus eiro (samazinājums par 281,2 miljoniem eiro jeb 3,3%), bet importa – 9,81 miljardu eiro (samazinājums par 437,2 miljoniem eiro jeb 4,3%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 10,6% mazāka, bet importa – par 11,3%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 1,7%, bet importa – par 8,5%.

Maijs ir trešais mēnesis pēc kārtas ar eksporta vērtības samazinājumu. FM atzīmēja, ka maijā, eksporta kritums pastiprinājies salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kas kopumā norāda uz negatīvām eksporta attīstības perspektīvām.

Latvijas preču eksporta samazinājums ir fiksēts lielākajai daļai eksporta grupu, tomēr noteicošā loma eksporta kritumam maijā un preču eksporta vērtības samazinājumam gada pirmajos piecos mēnešos bija Latvijas eksporta dzinējspēkiem – minerālproduktu, kā arī koka un koksnes izstrādājumu grupām, norādīja FM.

Minerālprodukti un koka un koksnes izstrādājumi – tieši šīs divas preču grupas bija vieni no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pērnā gada pirmajā pusgadā, kad preču eksporta pieaugums bija tuvu 40% katrā mēnesī, skaidroja FM. Tik strauju izaugsmi lielā mērā noteica izejvielu, it īpaši gāzes, naftas produktu un koksnes cenu pieaugums. Šogad šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu, jo izejvielu cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar augstajiem līmeņiem pērn, atzīmēja FM.

Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, koksnei un koka izstrādājumiem, neapstrādātai pārtikai, minerālproduktiem. Augstākminēto preču cenas pasaules tirgos jau vairākus mēnešus samazinās, kas, no vienas puses, samazina patēriņa cenas gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, bet, no otras puses, atstāj pazeminošu ietekmi arī uz eksporta vērtību, atzīmēja FM.

Šā gada maijā koka un koksnes eksports samazinājies par 36,2% jeb 137,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesī. Eksporta kritums šajā preču grupā bija fiksēts gan koksnes precēm ar zemāko pievienoto vērtību – sazāģētiem, šķeldotiem kokmateriāliem, apaļkoku malkai, gan koksnes precēm ar relatīvi augstu pievienoto vērtību – kokskaidu plātnēm, saplāksnim, namdaru darinājumiem.

FM negatīvi vērtē arī to, ka koka un koksnes materiālu eksports, izņemot Zviedriju, samazinājies visās galvenajās noieta eksporta tirgos, proti, Apvienotajā Karalistē, Baltijas valstīs, Nīderlandē, Polijā, Somijā, Vācijā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pagājušajā gadā tieši maijā Latvija sasniedza vēsturiski augstāko koka un koksnes materiālu eksporta vērtību jeb 379,8 miljonus eiro. Pie pašreizējām koksnes cenām un vājās Eiropas Savienības ekonomikas attīstības tuvākajā laikā atkārtot pērnā gada sniegumu būs neiespējami, norādīja FM.

Savukārt minerālproduktu eksports šā gada maijā bija par 47,2% jeb 83,6 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gadā attiecīgajā mēnesī. Eksporta samazinājumu arī šajā grupā noteica pērnā gada augstā bāze no vienas puses un būtiski zemāka energoresursu cena, kā arī vājā Eiropas Savienības izaugsme šogad no otras puses, skaidroja FM.

Minerālproduktu eksporta kritumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta samazinājums uz Lietuvu, kā arī naftas gāzes reeksporta samazinājums uz Igauniju un Somiju. Tiek sagaidīts, ka arī turpmākajos mēnešos minerālproduktu eksporta kritums gada izteiksmē būs līdzvērtīgs samazinājumam, kas fiksēts maijā.

Vienlaikus šā gada maijā bija fiksēts būtisks lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kopumā par 7,4% jeb 23,7 miljoniem eiro, tādējādi nedaudz mazinot negatīvo efektu no citu preču grupu eksporta krituma.

Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu galvenokārt veicināja alkoholisko dzērienu un graudaugu eksports. Lai arī tas vērtējams pozitīvi, tomēr augstāku alkoholisko dzērienu eksportu lielā mērā ietekmē reeksporta pieaugums, kam grūti prognozēt turpmāko attīstību, atzīmēja FM.

Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9%), Vācija (7,2%) un Zviedrija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,6% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (10%) un Igaunija (9,2%).

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 11,3 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksportam par 41,8 miljoniem eiro jeb 74,4%.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju visvairāk ietekmēja viskija importa pieaugums par 8,6 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 36,4 miljoniem eiro jeb 78,5%.

2023. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 107 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 50 valstīm.

2023. gada maijā salīdzinājumā ar 2022. gada maiju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 2,5 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 4,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 2,4 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 3,3 procentpunktiem.

Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 3,8 miljoniem eiro jeb 48,7%, uz Baltkrieviju – parasto metālu un to izstrādājumu eksporta samazinājums par 0,5 miljoniem eiro jeb 58,8%. Savukārt eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 6,2 miljoniem eiro jeb 16,9%.

2023. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājumus par 4,6 miljoniem eiro jeb 52,6%, no Krievijas Federācijas – augu valsts produktu importa samazinājums par 1,4 miljoniem eiro jeb 9,3%. Savukārt importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja papīra masas no koksnes, papīra, kartona un to izstrādājumu importa pieaugums par 1,1 miljoniem eiro jeb 97,1%.

CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu megavatstundās. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.

raksta oriģināls : Eksporta dzinēji – minerālprodukti un koksne – atslābst; nākamajos mēnešos prognozē būtisku kritumu

13.07.2023