MENU

Galvenās preču un pakalpojumu tirdzniecības tendences ekonomiskās krīzes laikā

ekonomiska krize 2021, pasaules krize pec pandemijas, pasaules krize pec covid19, ekonomiska krize 2021
Pandēmija ir ietekmējusi globālo pakalpojumu tirdzniecību, jo īpaši piegādes nozarēs. Valsts ar labākajiem tirdzniecības rādītājiem šobrīd ir Ķīna.


Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) savā ikgadējā ziņojumā “Pasaules tirdzniecības statistikas apskats” iepazīstina ar galvenajām tendencēm pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecībā pandēmijas gadā. Ziņojums tika sagatavots sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferenci (UNCTAD), Starptautisko tirdzniecības centru (ITC) un ANO Statistikas nodaļu.

Publikācijas ievadā PTO ģenerāldirektors Ngozi Okonjo-Iweala lēsa, ka COVID-19 pandēmijai ir bijušas postošas ​​sekas visā pasaulē. Godīgas un ātras piekļuves trūkums vakcīnām pret Covid-19 ir galvenais šķērslis starptautiskās tirdzniecības atdzīvināšanai. Ekonomikas lejupslīde ir iedragājusi cilvēku iztiku un uzņēmumu darbību.

2020. gadā pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtība bija 22 triljoni ASV dolāru, kas ir par 12 procentiem mazāk nekā 2019. Preču eksporta vērtība samazinājās par 7,7 procentiem, bet pakalpojumu eksports - par 21 procentu. Uzņēmumiem pielāgojoties jaunajiem darba apstākļiem, preču (galvenokārt rūpniecības preču) tirdzniecība sāka strauji pieaugt 2020. gada ceturtajā ceturksnī, taču atšķirības starp reģioniem un nozarēm.
Ķīna nostiprina savas eksportētāja pozīcijas

Vislielākais preču tirdzniecības vērtības kritums 2020. gadā bija Tuvajos Austrumos (-22 procenti), Āfrikā (-16 procenti), NVS (-14,9 procenti), Centrālamerikā un Dienvidamerikā (-9,8 procenti), kam sekoja Ziemeļamerika (-9,8%) un Eiropa (-6,6%).

Salīdzinot ar citiem reģioniem, Āziju ar tās stingro pieeju krīzes pārvarēšanai un pasaules patēriņa un veselības preču piegādātāja lomu vismazāk ietekmēja gan preču tirdzniecības vērtības, gan apjoma kritums (-4,0 procenti un -0,5) procentiem).

Vislabākos rezultātus uzrādīja Ķīna: eksporta pieaugums, neliels importa samazinājums, saglabājot pozitīvu tirdzniecības bilanci. Ķīna eksportēja preces par aptuveni 2,6 miljardiem ASV dolāru jeb 14,7 procentiem. daļa kopējā eksportā. Tā bija vienīgā no analizētajām valstīm, kurā tika reģistrēts eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu (izņemot Honkongu, bet tas ir Ķīnā ražoto produktu de facto reeksports).

Starp lielākajām pasaules ekonomikām vislielāko eksporta kritumu reģistrēja:

  • Francija (-14 procenti),
  • ASV (-13%),
  • Japāna (-9 procenti).
  • Vislielākais importa kritums bija:
  • Japāna (-12%),
  • Dienvidkoreja (-11 procenti),
  • Beļģija (-11%),
  • Nīderlande (-9 procenti).

Īpaši nelabvēlīga situācija ar tirdzniecības bilanci (preču izteiksmē) ir izveidojusies ASV un Francijā (negatīvā bilance ir palielinājusies).
Augsta individuālo aizsardzības līdzekļu tirdzniecības dinamika

Lielākais kopējā eksporta kritums ietekmēja degvielu un ieguves produktus (-23,9 procenti), jo strauji samazinājās enerģijas cenas un samazinājās pieprasījums, bet lauksaimniecības eksports pieauga par 0,9 procentiem.

Ņemot vērā rūpniecības eksportu (kopumā samazinājās par 5,2 procentiem), automobiļu rūpniecība tika īpaši skarta (samazinājās par 16,4 procentiem), jo tika traucēti piegādes ķēdes, ražošanas līnijas un vājš pieprasījums, kā arī dzelzs un tērauda eksports (-14,9%) un apģērbs (-9,1%).

Vislielākais kopējā eksporta pieaugums bija tekstilizstrādājumiem (+ 16 procenti) sakarā ar pieprasījumu pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī biroja un telekomunikāciju iekārtām (+ 3,9 procenti). Medicīnas ierīču tirdzniecība 2020. gadā pieauga par 16,3 procentiem, salīdzinot ar 4,7 procentiem 2019. gadā, ieskaitot maksimālo (+ 47,2 procenti) individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanu.
Pakalpojumu tirdzniecības sabrukums

Top 10 pasaules eksportētāji (pēc vērtības un īpatsvara kopējā pakalpojumu eksportā) 2020.:

  • ASV
  • Apvienotā Karaliste
  • Vācija
  • Ķīna
  • Īrija
  • Francija
  • Indija
  • Singapūra
  • Nīderlande
  • Japāna

Tikai Īrijā reģistrēts pakalpojumu eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu (+ 6 procenti), visās pārējās valstīs bija vērojams kritums, tostarp lielākais: Nīderlandē (-32 procenti), Japānā (-23 procenti), ASV ( -20%), Francija (-17%), Lielbritānija (-16%).

Levērojams pakalpojumu importa kritums tika reģistrēts visās analizētajās valstīs, tostarp lielākais: Nīderlandē (-36 procenti), Francijā (-26 procenti), Lielbritānijā (-24 procenti), ASV (-23 procenti) , Vācija, Singapūra (abas - katra 17%).

No 40 analizētajām valstīm pakalpojumu tirdzniecības ziņā vislielākais pakalpojumu eksporta kritums 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu reģistrēts:

  • Taizemē (-61%)
  • Malaizijā (-47%)
  • Turcijā (-45%)
  • Spānijā (-43%)
  • Grieķija (-42%)

Importā uz:

  • Nigēriju (-49 procenti)
  • Austrāliju (-47 procenti)
  • Indonēziju (-39 procenti)
  • Honkongu (-37 procenti)
  • Nīderlandi
  • Filipīnas (abas -36 procentus)

2020. gada otrais ceturksnis transportam bija īpaši sarežģīts. Transporta izmaksas samazinājās par 29 procentiem. Šī lejupslīde bija līdzīga lejupslīdei 2009. gada pasaules finanšu krīzes laikā. Tomēr, atšķirībā no 2009. gada, ceļojumu pieprasījuma samazināšanos 2020. gadā galvenokārt noteica ierobežojumi un pieprasījuma samazināšanās pēc starptautiskiem ceļojumiem, nevis straujš pieprasījuma kritums. kravu pārvadājumi.
Pakalpojumu nozares ir nevienmērīgi skārušas pandēmija

Nozares, kurām nepieciešams tuvs fizisks tuvums, piemēram, būvniecība (projektu kavēšanās, projektu atlikšana) vai kultūras un atpūtas pakalpojumi, ir izjutušas ierobežojumus, kas saistīti ar pandēmijas pārvarēšanu. Pieprasījums pēc tiem samazinājās par 18 un 14 procentiem. attiecīgi.

No otras puses, pieprasījuma pieaugums tika reģistrēts: datoru pakalpojumi (+ 8 procenti), finanšu pakalpojumi (+ 4 procenti), apdrošināšana un pensiju pakalpojumi (+ 3 procenti). Transporta īpatsvars kopējā pakalpojumu tirdzniecībā samazinājās no 41 procenta 2019. gadā līdz 31 procentam 2020. gadā. Citu pakalpojumu, tostarp finanšu, juridisko, datoru un profesionālo pakalpojumu, īpatsvars pieauga no 54 procentiem 2019. gadā līdz 66 procentiem 2020.

2021. gada pirmajos četros mēnešos (janvārī-aprīlī), salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā (pirms pandēmijas), lielākajā daļā valstu joprojām bija vērojama pakalpojumu eksporta samazināšanās tendence kopumā:

  • Austrālijā (-36%)
  • Portugālē (-35%)
  • Ungārijā (-32%)
  • Itālijā (-25%)
  • Japānā (-22%)
  • ASV (-19%)
  • Lielbritānijā (-9%)
  • Francija (-7%)
  • Vācija (-5%)

Pieauguma tendence tika reģistrēta vairākās valstīs, galvenokārt:

  • Ķīnā (+ 25%)
  • Serbija (+ 18%)
  • Lietuva (+ 15%)
  • Luksemburga (+ 12%)
  • Nīderlande (+ 10%)
  • Polija (+ 9%)
  • Igaunija (+ 8%)
  • Pakistāna (+ 6%)
  • Dienvidkoreja (+ 6%)
  • Beļģija (+ 4%)
  • Indija (+3 procenti)
  • Malta (+ 2 procenti)
  • Rumānija (+ 2 procenti)

Ņemot vērā 2021. gada pirmos mēnešus, var atzīmēt nelielu ārējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu gan eksporta, gan importa ziņā. Preču tirdzniecība izskatās labāk nekā pakalpojumi, taču līdz šim nav nekādu pazīmju par atgriešanos pirmspandēmijas situācijā tirdzniecības vērtības un apjoma ziņā. Valsts ar labākajiem tirdzniecības rādītājiem šobrīd ir Ķīna.

Seko Kravu Transportam arī Facebook vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
05.11.2021

Loģistikas blogs