Lietuva un Latvija mudina ES ieviest embargo uz pārvadājumiem no Krievijas puses

Latvijas un Lietuvas valdības meklē kolektīvu pieeju efektīvai sankciju piemērošanai un aizliegumam Krievijas un Baltkrievijas preču tranzītam pa dzelzceļu. Mūsu redakcija par to uzzināja no RailFreight portālā publicētā materiāla.


Atšķirībā no Igaunijas, kas ar dzelzceļa kravu pārvadājumu operatora Operail starpniecību jau ir ieviesusi nacionālo aizliegumu, kas jau stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, Lietuvai un Latvijai ir kopīga robeža ar Baltkrievijas Republiku, kas apgrūtina efektīvu sankciju piemērošanu. Turklāt Lietuvas lieta ir vēl sarežģītāka Krievijas eksklāva - Kaļiņingradas - klātbūtnes dēļ. ES piemērotās sankcijas faktiski pieļauj preču plūsmu starp Kaļiņingradu un Krievijas Federācijas kontinentālo daļu.

Kā norādīja Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministre Rīna Sikkuta, viņas Lietuvas un Latvijas kolēģi redz, ka Krievijas Federācijai ir nepieciešama ekonomiskā izolācija, un "ir vēlme nesniegt savu ieguldījumu Krievijas Federācijas militārajos centienos". Tajā pašā laikā puses uzsvēra, ka šodien biznesa saites ar Krievijas Federāciju "iztvaiko pat tad, ja nav nacionālo aizliegumu".

Riina Sikkut arī piebilda, ka pārvadājumi starp Lietuvu un Krievijas Federāciju, kā arī starp Lietuvu un Baltkrieviju ir būtiski samazinājušies, un šī tendence turpināsies. Līdz ar to 2022. gadā bija vēl nebijis apjomu samazinājums par 40% dzelzceļam un 20% Klaipēdas ostai.

Līdzīgu tendenci atzīmēja arī Latvijas satiksmes ministrs Jānis Vītenbergs, sakot, ka 2022.gadā Latvijas nacionālā dzelzceļa kompānija LDz pārvadāja 20 miljonus tonnu un paredzams, ka 2023.gadā šie apjomi samazināsies līdz aptuveni 15-16 miljoniem tonnu.

Mēs atgādinam, ka Lietuvas Seima Ārlietu komiteja atgriezās pie iniciatīvas, lai pabeigtu rezolūciju, kas paredz valsts institūciju, uzņēmumu un iedzīvotāju attiecības ar Krievijas Federāciju un citām valstīm, kas atzītas par terorisma sponsoriem.

10.04.2023