MENU

Polijas jaunais ūdensceļš: uzvara vai neveiksme?

osas polija, kravas uz poliju
Darbavietas, tūrisma attīstība, aizsardzības mērķu risinājums – Polijas amatpersonas saista lielas cerības uz jauno ūdensceļu.


“Kanāls ir uzbūvēts, pirmais posms ir noslēdzies. Tagad kuģi Vislas lagūnā var iebraukt no Gdaņskas līča. Krievijas piekrastes zonas izmantošana ir izslēgta. Ir atvieglota piekļuve Elblongas ostai. Maršruts Baltijas jūrā ir vienkāršots.”

Būvniecība tiek veikta trīs posmos. 2022. gada septembrī tika pabeigts pirmais posms, ieskaitot navigācijas kanāla izbūvi. Turpmākie būvniecības posmi sastāvēs no Vislas lagūnas un Elblongas upes padziļināšanas un savienošanas ar Elblongas ostu. Projekta pabeigšana paredzēta 2023. gada aprīlī. Jaunais kanāls savienos Vislas lagūnu ar Gdaņskas līci.

Polija beidzot spēs pielikt punktu Krievijas dominēšanai reģionā, paziņoja Polijas valdība. Atklāšana notiks simboliski 17. septembrī, svētku gadadienā kopš padomju uzbrukuma Polijai 1939. gadā.

“Pateicoties Vislas kāpas rakšanai, Polija iegūs no Krievijas neatkarīgu ūdensceļu, kas savienos Vislas lagūnu ar Baltijas jūru. Kanāls nodrošinās Polijai drošību un suverenitāti,” — teikts valdības paziņojumā, ko citē Money.pl pārstāvji.

Tas, ka kanāls nav pabeigts, varas iestādes pilnīgi nemulsina.

Zem “II” zodiaka zīmes

Speciālisti brīdina, ka nepabeigtā ūdensceļa atvēršana ir risks kuģiem, kas to izmantos. Un šķiet, ka visi to saprot, jo kapteiņa meklēšana, kas svinīgajā atklāšanā vadīs kuģi, ceremonijas organizatoriem bija jāveic ilgi.

Rezultātā pārdrošnieks tika atrasts. Saskaņā ar Business Insider Poland. direktors apstiprināja, ka pirmais cauri brauks Jūrniecības departamenta kuģis “Zodiac II”. Kā viņš piebilda, oficiālo atklāšanas ceremoniju nav iespējams apvienot ar jūrnieku pāreju pa kanālu, jo pasākumā piedalās liels skaits valsts dienesta kuģu.

“Ceru, ka viņš veiksmīgi pāries pāri. Šāda demonstrācijas eja rada attēla katastrofas risku, ja barža, kas kuģo pa nemarķētu maršrutu, uzskrien uz sēkļa,” — vietnei Wirtualna Polska sacīja Daniels Koturs, kapteinis ar 20 gadu pieredzi.

Pēc Gdiņas jūrniecības departamenta direktora Pjotržkovska teiktā, Vislas kāpas šķērsošana ir vēsturiska nepieciešamība un vēsturisks notikums.

“Mums būs nepārtraukta piekļuve šai Vislas lagūnas daļai un Elblongas ostām. Mums nebūs jābrauc cauri kaimiņvalsts (Krievijas – red.) ūdeņiem un jāsaņem atļaujas. Jūras administrācija ir tā, kas izlems, kādā secībā šie kuģi brauks garām,” — viņš sacīja.

Pēc viņa teiktā, līdz šim valsts dienesta kuģis tikai divas reizes vēsturē ir izgājis cauri Piļavska jūras šaurumam uz Elblongas ostu.

“Šī nepārtrauktā kuģu un kuģu maiņa šajā situācijā, kas šobrīd notiek, ir grūti definējama un izvērtējama, jo nekāda naudas summa nevar noteikt mūsu neatkarību,” — uzsvēra Pjotržkovskis.

Bet vai viss ir tik ļoti viennozīmīgs?

Negatīvie punkti

Kāda ir iespējamā negatīvā ietekme uz vidi? 2016. gadā pret būvniecību iebilda desmitiem vides organizāciju. Šī gada maijā vides aizsardzības biedrība EKO-UNIA sadarbībā ar Greenpeace Poland iesniedza sūdzību par šķērsgriezumu Eiropas Komisijā.

Turklāt daudzi saka, ka tas ir pilnīgi neizdevīgi. Sākotnēji būvniecībā bija plānots ieguldīt 880 miljonus PLN. Rezultātā no valsts budžeta aizplūda veseli 2 miljardi PLN.

Prezidents Andžejs Duda sacīja, ka kanāla būvniecība dos labumu Polijai "pēc gadu desmitiem, vai varbūt pat gadsimtiem".

Bet profesionāļi nav tik optimistiski. Kapteinis Mareks Bluss aprēķināja, ka, neņemot vērā peļņu no tūrisma — “ja Elblongas ostas apgrozījums sasniegs 1 miljonu tonnu gadā (10 reizes vairāk nekā 2017.gadā), un pārkraušanas ātrums ostā pieaugs par 100 procentiem, tad tikai ar nosacījumu, ka būvniecības izmaksas būs tādas pašas, kā sākotnēji noteiktas - 880 miljonu PLN apmērā, un tajā gadījumā šis investīcijas atmaksāsies 450 gados’’.

Sakarā ar to, ka kanāls ir sekls, iegrime būs 5 metri. Un pat vismazākajiem kuģiem, kas varētu iekļūt kanālā, iegrime ir 6,5 metri un tie nekuģo Baltijā.

Turklāt kanālam būs nepieciešami regulāri padziļināšanas darbi. Līdz ar to Lagunas satiksme kanāla atklāšanas rezultātā būtiski nepalielināsies.

Ekonomisks parrēķins

Bet valdība liek likmes uz kanālu. Amatpersonas apelē, ka kanāls saīsinās maršrutu līdz Elblongas ostai par 50 jūras jūdzēm. Varas iestādes cer iedvest dzīvību depopulētajā Elblongā ar augstu bezdarba līmeni.

Viņu pretinieki atzīmē, ka pārkraušanas termināļi atrodas Gdaņskas un Gdiņas ostās, kas atrodas mazāk nekā divu stundu attālumā no Elblongas. Sanāk, kā ekonomiski izdevīgāk ir nosūtīt preces no šīm ostām ar automašīnu, nekā pārkraut preces divreiz priekš tik īsā ceļojumā.

No citas puses, kas noteikti nāks par labu pēc kanāla atvēršanas, ir tūrisms. Šo kanālu bieži izmantos buru kuģi. Taču, no otras puses, pati būvniecība nodara nopietnu kaitējumu dabai, tieši pēc kuras ieradīsies tūristi. Projekts izraisīja šī tūrisma rajona iedzīvotāju protestus, īpaši aktīvi Kriņicas Morskā.

Priekš kā tas viss sākās?

Kanāls ļaus kā Polijas, tā arī starptautiskajām tiesām kļūt neatkarīgām no Krievijas. Ja šobrīd lagūnā var iekļūt tikai caur Pilavska jūras šaurumu, kas atrodas Krievijas teritorijā. Tas ir valsts drošības un suverenitātes jautājums. Bet šeit ir arī nianses.

Bijušais komandējošais ģenerālis, Miroslavs Ružanskis, kura viedokli citē Polityka ziņu portāls, uzskata, ka Vislas līča ģeogrāfiskie apstākļi padara to par ne pārāk pievilcīgu mērķi no militārā viedokļa. Tas ir neliels un sekls (Polijas daļā dziļums vispār reti kad pārsniedz trīs metrus). Arī pēc šķērsgriezuma izbūves līcis arī paliks slēgts un ar nelielu ietilpību.

“Līdz ar Vislas kāpas šķērsošanu pirms Elblongas paveras jaunas attīstības iespējas” — preses konferencē sacīja mērs Vitolds Vrublevskis.

Pēc amatpersonu domām, kanāls būs izdevīgs tūrismam un radīs jaunās darbavietas, īt sevišķi Elblongā un tās apkārtnē. Turklāt tiks atvieglota piekļuve Elblongas ostai. Tas arī nostiprinās Polijas militārās pozīcijas attiecībās ar Krieviju.

Kopumā projektu pozitīvi uztvēra Polijas pilsoņi – spriežot pēc aptaujām, vairumam ir pozitīva attieksme pret to. Paskatīsimies, kam izrādīsies taisnība: optimistiem, kuri atbalsta projektu, vai viņu pretiniekiem – pesimistiem.

Seko Kravu Transportam arī Facebook vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
16.10.2022

Loģistikas blogs