MENU

Auto giganti pamet Ķīnu. Kur gan dosies Honda, Mazda un Stellantis ražotnes?

scania, volvo, mercedes, daf
Ķīna ir lielākais automobiļu tirgus pasaulē. Daudzi Eiropas autoražotāji ir pārcēluši savu ražošanu uz Ķīnu, bet šodien viņi to nožēlo. Lielie uzņēmumi, pat pašas Ķīnas uzņēmumi, pamet šo valsti, jo piegādes ķēdēs valda haoss.

Globalizācija paliek pagātnē

Automašīnu giganti pārdomā savus stratēģiskos plānus. Honda Motor Co., Mazda Motor Corporation un Stellantis N.V samazina savu klātbūtni Ķīnā. Covid-19 izraisīta bloķēšana, palielināta spriedze starp štatiem un Debesu impēriju, karstums un ar to saistītais elektrības padeves pārtraukums un tā rezultātā ražošanas apstāšanās un atkal COVID-19 - ražotāji dažādo ražošanu “vidus valstī”.

COVID-19 deva pirmo postošo triecienu Ķīnas un pat pasaules ekonomikai. Turklāt Debesu impērija, iespējams, joprojām ir vienīgā valsts, kas īsteno stingru “nulles tolerances” politiku attiecībā uz COVID-19. Plašās piegādes ķēdes ir pārbaudījušas pandēmijas un ģeopolitiskās spriedzes dēļ, un tas uzņēmējdarbībā ir radījis nenoteiktību.

Atkarības mazināšana

Mazda Motor Corp paziņoja, ka viņi ir pirmie, kurus skārusi "nulles tolerance" pret COVID-19. Uzņēmumam ir koncentrētas noliktavas Ķīnā ar mikroshēmām un būtiskām auto detaļām automašīnu montāžai. Bet, kad Šanhaja tika slēgta koronavīrusa dēļ, viņa nevarēja dabūt savas daļas no logu pilsētas. Neskatoties uz to, ka Mazda tiešie piegādātāji ir Japānas un Eiropas uzņēmumi, detaļas joprojām tiek nosūtītas vispirms uz Ķīnu.

Takeši Mukai, autoražotāja vecākais izpilddirektors, sacīja: — "Jau kādu laiku esam mudinājuši iegādāties detaļas caur Ķīnu. Ņemot vērā pašreizējo (nulles covida) politiku, galvenais ir (detaļu) paturēšana mūsu rokās."

Ķīnas stingrās atbildes reakcijas uz Covid-19 radīto traucējumu dēļ uzņēmums finanšu gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 19,5 miljardu jenu (135,5 miljonu eiro) darbības zaudējumiem.

Pēc koronavīrusa bloķēšanas Šanhajā pārtrauca piegādi un apgrūtināja ražošanu, Japānas uzņēmums lūdza detaļu piegādātājiem ražot komponentus ārpus Ķīnas, kā arī palielināja savus krājumus Japānā.
Nākotnē Mazda centīsies savos piegādātāju izstrādes līgumos par jauniem modeļiem iekļaut lielākus vietējos krājumus, kā arī dažādot ražošanu ārpus Ķīnas. Lai samazinātu izplatīšanas biežumu starp bāzēm, autoražotājs centīsies vienkāršot savu iepirkumu struktūru.

“Tā kā mēs turpinām veikt uzņēmējdarbību globālā mērogā, mums ir jāpārvalda pašreizējās izmaiņas, pamatojoties uz atziņu, ka vairs neatrodamies globalizācijas laikmetā, kā tas bija pagātnē,” — sacīja Mazda vecākais izpilddirektors Masahiro Moro.

40 procenti no Honda Motor Co ražotnes pašlaik tiek veikta Ķīnā. Lai samazinātu savu atkarību no "vidusvalsts", Honda arī plāno izveidot paralēlu piegādes ķēdi ārpus Vidējās Karalistes.

“Ņemot vērā Ķīnas nulles tolerances politiku attiecībā uz COVID, "Ir svarīgi paturēt detaļas mūsu rokās." — sacīja Honda vecākais izpilddirektors Takeši Mukai aģentūrai Reuters.

Negaidot šķērssankcijas

Vēl viens uzņēmums, kas publiski izstājies no Ķīnas, ir autoražotājs Stellantis (Jeep, Chrysler, Maserati, Peugeot - kopā 14 zīmoli). Vasarā uzņēmums izstājās no kopuzņēmuma ar valstij piederošo autoražotāju Guangzhou Automobile Group.

Saskaņā ar Stellantis izpilddirektora Karlosa Tavaresa teikto, kurš runāja par šo situāciju intervijā priekš Bloomberg, kopuzņēmuma sabrukumu izraisīja "sagrautā uzticēšanas" starp vietējiem partneriem un Ķīnas valdību. Uzņēmums tagad plāno importēt automašīnas Ķīnā, nevis ražot tās vietējā tirgū. Tavaress minēja ģeopolitisko spriedzi kā vēl vienu iemeslu Ķīnas pamešanai. Intervijā aģentūrai Bloomberg kāds augstākais vadītājs sacīja, ka baidās, ka Stellantis kļūs par "savstarpēju sankciju upuri".

“Es negribētu būt viņu vietā,” — par atlikušajiem konkurentiem Ķīnā, Volkswagen un GM sacīja Stellantis izpilddirektors.

Ķīnas dominēšanas beigas

Jūnijā veiktā AmCham China un AmCham Shanghai aptauja parādīja, ka 25 procenti ārvalstu apkalpojošo uzņēmumu un 20 procenti no ārvalstu ražotājiem plāno samazināt savus ieguldījumus Ķīnā. Aptaujā arī tika ziņots, ka aptuveni ceturtā daļa ražotāju apsver globālās ražošanas pārcelšanu ārpus valsts.

Piegādes ķēdes ierobežojumu un ģeopolitisko problēmu dēļ daudzi Japānas uzņēmumi vēlas pārcelt ražošanu uz savu izcelsmes valsti. Pat daži Honkongas un kontinentālās Ķīnas uzņēmumi apsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Ķīnas.

Meksika jau ir piesaistījusi lielas investīcijas no Mattel un Ķīnas akumulatoru ražotāja Contemporary Amperex Technology, lai izveidotu jaunas rūpnīcas.

Tādas valstis kā Vjetnama, Indija un Meksika ir gatavas sadarboties un cer gūt labumu no piegādes ķēdes diversifikācijas.

Seko Kravu Transportam arī Facebook vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
06.12.2022

Loģistikas blogs