Eiropas uzlādes plāni atstās pusi maršrutu bez elektrības, brīdina pētījums: pārvadātājiem draud nevienlīdzīga piekļuve līdz 2030. gadam
Eiropas Savienības infrastruktūras mērķi nodrošinās tikai pusi no nepieciešamās publiskās uzlādes kravas automašīnām līdz 2030. gadam, atklāj Starptautiskās tīrā transporta padomes (ICCT) pētījums. Tas nozīmē, ka pārvadātāji saskarsies ar nevienmērīgu piekļuvi uzlādei galvenajos kravu pārvadājumu maršrutos.
ICCT lēš, ka līdz 2030. gadam ES kravas autoparks prasīs 22–28 gigavatu (GW) uzstādītās uzlādes jaudas, kas nozīmē apmēram 150 000–175 000 privāto un 60 000–80 000 publisko lādētāju visā ES. No tiem tikai 4 000–5 300 būs megavatu lādētāji, kas veidos 2% no kopējā skaita, taču nodrošinās gandrīz 15% kopējās jaudas.
AFIR regula, pieņemta 2023. gadā, paredz minimālās prasības uzlādes infrastruktūrai, taču ICCT secina, ka tā nodrošinās tikai 50–70% no prognozētajām publiskās uzlādes vajadzībām līdz 2030. gadam.
Segums būs vislabākais TEN-T pamatkoridoros (65–85%), bet plaš Rumānijā tie pat pārsniegs aprēķinātās vajadzības.
Tas nozīmē, ka pārvadātājiem nāksies saskarties ar nevienmērīgu uzlādes pieejamību starp reģioniem. Tā kā tālsatiksmes pārvadātāji nevar paļauties tikai uz bāzes uzlādi, tas var apgrūtināt maršrutu plānošanu un ierobežot elektrisko kravas automobiļu elastību.
ICCT lēš, ka līdz 2030. gadam ES kravas autoparks prasīs 22–28 gigavatu (GW) uzstādītās uzlādes jaudas, kas nozīmē apmēram 150 000–175 000 privāto un 60 000–80 000 publisko lādētāju visā ES. No tiem tikai 4 000–5 300 būs megavatu lādētāji, kas veidos 2% no kopējā skaita, taču nodrošinās gandrīz 15% kopējās jaudas.
AFIR regula, pieņemta 2023. gadā, paredz minimālās prasības uzlādes infrastruktūrai, taču ICCT secina, ka tā nodrošinās tikai 50–70% no prognozētajām publiskās uzlādes vajadzībām līdz 2030. gadam.
Segums būs vislabākais TEN-T pamatkoridoros (65–85%), bet plaš Rumānijā tie pat pārsniegs aprēķinātās vajadzības.
Tas nozīmē, ka pārvadātājiem nāksies saskarties ar nevienmērīgu uzlādes pieejamību starp reģioniem. Tā kā tālsatiksmes pārvadātāji nevar paļauties tikai uz bāzes uzlādi, tas var apgrūtināt maršrutu plānošanu un ierobežot elektrisko kravas automobiļu elastību.
Depo un nakts uzlāde būs dominējošā
ICCT norāda, ka lielākā daļa uzlādes notiks naktī un depo teritorijās. Tas padara elektrifikāciju praktiskāku vietējiem un reģionālajiem pārvadātājiem, bet tālsatiksmes uzņēmumi būs atkarīgi no ātrās uzlādes punktiem gar automaģistrālēm un atpūtas vietām.
“Bateriju kravas automašīnas kļūs par Eiropas bezemisiju flotes mugurkaulu,” saka ICCT pētnieks Huseins Basma. “Šis pētījums rāda, ka galvenā uzlāde notiks depo un atpūtas vietās, kamēr megavatu lādētāji būs būtiski, bet to būs maz.”
350 kW lādētāji var segt lielāko daļu vajadzību
Vairāk nekā puse ātrās uzlādes pieprasījuma var tikt nodrošināta ar 350 kW jaudas iekārtām, kas ir ekonomiskākas un vieglāk uzstādāmas. “Problēma nav tikai apjoms, bet arī to izvietojums tieši tad un tur, kur tie nepieciešami,” uzsver ICCT smago transportlīdzekļu direktors Felipe Rodrigess.
Tas nozīmē, ka, lai gan megavatu uzlāde būs būtiska tālsatiksmes kravu pārvadājumiem, lielākā daļa Eiropas smagā transporta īstermiņā varēs izmantot esošo 350 kW tehnoloģiju.
ICCT norāda, ka lielākā daļa uzlādes notiks naktī un depo teritorijās. Tas padara elektrifikāciju praktiskāku vietējiem un reģionālajiem pārvadātājiem, bet tālsatiksmes uzņēmumi būs atkarīgi no ātrās uzlādes punktiem gar automaģistrālēm un atpūtas vietām.
“Bateriju kravas automašīnas kļūs par Eiropas bezemisiju flotes mugurkaulu,” saka ICCT pētnieks Huseins Basma. “Šis pētījums rāda, ka galvenā uzlāde notiks depo un atpūtas vietās, kamēr megavatu lādētāji būs būtiski, bet to būs maz.”
350 kW lādētāji var segt lielāko daļu vajadzību
Vairāk nekā puse ātrās uzlādes pieprasījuma var tikt nodrošināta ar 350 kW jaudas iekārtām, kas ir ekonomiskākas un vieglāk uzstādāmas. “Problēma nav tikai apjoms, bet arī to izvietojums tieši tad un tur, kur tie nepieciešami,” uzsver ICCT smago transportlīdzekļu direktors Felipe Rodrigess.
Tas nozīmē, ka, lai gan megavatu uzlāde būs būtiska tālsatiksmes kravu pārvadājumiem, lielākā daļa Eiropas smagā transporta īstermiņā varēs izmantot esošo 350 kW tehnoloģiju.
Tīkla un atļauju jautājumi kavē attīstību
ICCT norāda, ka tīkla pārslodze, lēna atļauju izsniegšana un investīciju barjeras ir galvenie riski infrastruktūras attīstībā. Augstas jaudas vietas TEN-T koridoros ir īpaši problemātiskas, jo pieslēgšana tīklam var ilgt vairākus gadus.
Pētnieki aicina ES politikas veidotājus paātrināt atļauju procesus, dot elektroapgādes operatoriem tiesības veikt preventīvas investīcijas un publicēt caurspīdīgas tīkla jaudas kartes.
Sekas pārvadātājiem
Pētījums rāda, ka kravas autoparka elektrifikācija Eiropā būs atkarīga ne tikai no tehnoloģijas, bet arī no plānošanas un koordinācijas. Kamēr depo uzlāde sniedz iespēju reģionālajiem pārvadātājiem elektrificēt flotes, nepietiekama publiskā infrastruktūra var kavēt tālsatiksmes attīstību.
Ja mērķi netiks mainīti, pārvadātājiem nāksies rēķināties ar nevienlīdzīgu piekļuvi uzlādei: drošāki punkti koncentrēsies noteiktos reģionos, bet citur trūks iespēju. Tas var izraisīt aizkavēšanos, papildu izmaksas un nepieciešamību agrāk nekā plānots ieguldīt privātajā depo infrastruktūrā.
ICCT norāda, ka tīkla pārslodze, lēna atļauju izsniegšana un investīciju barjeras ir galvenie riski infrastruktūras attīstībā. Augstas jaudas vietas TEN-T koridoros ir īpaši problemātiskas, jo pieslēgšana tīklam var ilgt vairākus gadus.
Pētnieki aicina ES politikas veidotājus paātrināt atļauju procesus, dot elektroapgādes operatoriem tiesības veikt preventīvas investīcijas un publicēt caurspīdīgas tīkla jaudas kartes.
Sekas pārvadātājiem
Pētījums rāda, ka kravas autoparka elektrifikācija Eiropā būs atkarīga ne tikai no tehnoloģijas, bet arī no plānošanas un koordinācijas. Kamēr depo uzlāde sniedz iespēju reģionālajiem pārvadātājiem elektrificēt flotes, nepietiekama publiskā infrastruktūra var kavēt tālsatiksmes attīstību.
Ja mērķi netiks mainīti, pārvadātājiem nāksies rēķināties ar nevienlīdzīgu piekļuvi uzlādei: drošāki punkti koncentrēsies noteiktos reģionos, bet citur trūks iespēju. Tas var izraisīt aizkavēšanos, papildu izmaksas un nepieciešamību agrāk nekā plānots ieguldīt privātajā depo infrastruktūrā.
14.10.2025
Loģistikas blogs