Visiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar 2. versiju, robežšķērsošanas reizes tahogrāfs tagad reģistrēs automātiski. Tomēr tiem transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta 1. versija, visi robežšķērsošanas gadījumi jāreģistrē manuāli (līdz brīdim, kad transportlīdzeklis tiks aprīkots ar 2. modeļa tahogrāfu). Citiem vārdiem sakot, vadītājam, kurš vada transportlīdzekli, kas aprīkots ar 2. versijas viedo tahogrāfu, nav manuāli jāreģistrē robežšķērsošana neatkarīgi no kartes versijas. Ja nepieciešams, kontroles iestādes var pārbaudīt tahogrāfa robežšķērsošanas datus.
Visbeidzot, ja autovadītāji pēdējo 56 dienu laikā ir vadījuši dažādus transportlīdzekļus, kontroles iestādes var pārbaudīt, vai citi transportlīdzekļi, kurus viņi vadīja, bija aprīkoti ar 2. versijas tahogrāfu, kas var izskaidrot, kāpēc robežšķērsošana netika reģistrēta manuāli vadītāja kartē.
Apsveriet starptautisko nolīgumu, kas reglamentē autopārvadājumus starp Eiropas Savienību un citām Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Nolīguma galvenais mērķis ir uzlabot autotransporta drošību un efektivitāti un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valstīm. Pakts regulē darba laiku, atpūtas laiku un braukšanas laiku, lai samazinātu autovadītāju nogurumu un ceļu satiksmes negadījumu risku. Mūs visvairāk interesē tas, ka AETR konvencija attiecas ne tikai uz ES, bet arī uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju vai Šveici.
Parasti vadītāja kartei jābūt izdotai valstī, kurā autovadītājs parasti uzturas (definīcija ir vienāda gan AETR, gan ES Regulā 165/2014). Tādējādi transportlīdzekļa vadītājam, kas veic darbības, uz kurām attiecas AETR (piemēram, Šveices vai Norvēģijas), piemēro šīs konvencijas noteikumus, nevis Regulas Nr. 165 noteikumus, piemēram, manuālu robežšķērsošanas reģistrēšanu vai pienākumu iesniegt darbības datus par pēdējām 56 dienām.
Tomēr dalībvalstīm un operatoriem būtu rūpīgi jāanalizē gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājs, kurš nav ES pilsonis, bet ir AETR līgumslēdzēja puse, sāk strādāt pie ES reģistrētiem operatoriem. Šādā gadījumā autovadītājs, visticamāk, veic braucienus ES iekšienē, uz kuriem attiecas ES tiesību akti, un tāpēc šādam autovadītājam var piemērot Regulu 165/2014 ar iepriekš izklāstītajiem pienākumiem.