ES autotransporta kravu tirgus
ES autotransporta kravu tirgus
ES autotransporta kravu tirgus: neliels kāpums, lielas pārmaiņas
2024. gadā autotransporta kravu pārvadājumi Eiropas Savienībā pieauga par 0,6%, sasniedzot 1 869 miljardus tonnkilometru. Tas nozīmē, ka beigusies pēdējo gadu lejupslīde, taču tas nav pilnīga atveseļošanās. Datu detalizētāka analīze atklāj izteiktas reģionālās atšķirības, izmaiņas pārvadāto preču struktūrā un mainīgus valstu pārvadātāju lomas modeļus.
Laikā no 2022. līdz 2023. gadam ES autotransporta apjomi samazinājās par 3,2% (no 1 919 līdz 1 857 miljardiem tkm), bet 2024. gadā tika reģistrēts tikai neliels kāpums par 0,6%.
Lai gan skaitļi rāda stabilizāciju, starptautiskais transports — kas 2024. gadā veidoja 25% no kopējā ES autotransporta — turpināja sarukt. Tas samazinājās par 4,4% 2022.–2023. gadā un vēl par 1,5% 2023.–2024. gadā.
Iekšzemes pārvadājumi, kas veidoja 61% no kopējās ES transporta aktivitātes, 2023. gadā arī saruka par 3,3%, bet 2024. gadā reģistrēja nelielu pieaugumu par 0,8%.
Pretstatā tam kabotāža un cross-trade būtiski pieauga — attiecīgi par 4,8% un 3,5% —, kas norāda, ka pārvadātāji arvien vairāk meklē izdevīgākas operācijas ārpus savām valstīm.
Laikā no 2022. līdz 2023. gadam ES autotransporta apjomi samazinājās par 3,2% (no 1 919 līdz 1 857 miljardiem tkm), bet 2024. gadā tika reģistrēts tikai neliels kāpums par 0,6%.
Lai gan skaitļi rāda stabilizāciju, starptautiskais transports — kas 2024. gadā veidoja 25% no kopējā ES autotransporta — turpināja sarukt. Tas samazinājās par 4,4% 2022.–2023. gadā un vēl par 1,5% 2023.–2024. gadā.
Iekšzemes pārvadājumi, kas veidoja 61% no kopējās ES transporta aktivitātes, 2023. gadā arī saruka par 3,3%, bet 2024. gadā reģistrēja nelielu pieaugumu par 0,8%.
Pretstatā tam kabotāža un cross-trade būtiski pieauga — attiecīgi par 4,8% un 3,5% —, kas norāda, ka pārvadātāji arvien vairāk meklē izdevīgākas operācijas ārpus savām valstīm.
ES autotransports pēc darbības veida, 2022.–2024.
Polija saglabā līdera lomu, bet zaudē daļu tirgus
Polija 2024. gadā saglabāja lielākā ES autotransporta pārvadātāja statusu ar 19,7% no kopējā tirgus (368 miljardi tkm), apsteidzot Vāciju (15%, 281 miljards tkm) un Spāniju (14,5%, 272 miljardi tkm).
Tomēr tas iezīmē lejupslīdes tendenci: Polijas daļa bija 20,3% 2023. gadā un 20,1% 2022. gadā. Lai gan tā joprojām ir līderpozīcijās, kritums var liecināt par pieaugošu konkurenci vai vājāku pieprasījumu starptautiskajos pārvadājumos.
Saskaņā ar Eurostat datiem starptautiskais transports, cross-trade un kabotāža kopā veidoja 64,2% no Polijas autotransporta aktivitātes, savukārt iekšzemes pārvadājumi bija 35,8%.
Kopumā piecas valstis — Polija, Vācija, Spānija, Francija (9%, 174 miljardi tkm) un Itālija (8%, 153 miljardi tkm) — nodrošināja 67% no visa ES autotransporta apjoma 2024. gadā. No mazākām ekonomikām izcēlās Čehija (70 miljardi tkm), Rumānija (67 miljardi), Lietuva (66 miljardi) un Nīderlande (63 miljardi).
Piecpadsmit ES valstis ziņoja par gada pieaugumu, priekšgalā Slovākija (+15,9%), Latvija (+12,9%) un Čehija (+8,5%). Desmit valstis reģistrēja kritumu, lielākais bija Bulgārijā (-18,6%), Portugālē (-14%) un Luksemburgā (-8,6%).
Polija 2024. gadā saglabāja lielākā ES autotransporta pārvadātāja statusu ar 19,7% no kopējā tirgus (368 miljardi tkm), apsteidzot Vāciju (15%, 281 miljards tkm) un Spāniju (14,5%, 272 miljardi tkm).
Tomēr tas iezīmē lejupslīdes tendenci: Polijas daļa bija 20,3% 2023. gadā un 20,1% 2022. gadā. Lai gan tā joprojām ir līderpozīcijās, kritums var liecināt par pieaugošu konkurenci vai vājāku pieprasījumu starptautiskajos pārvadājumos.
Saskaņā ar Eurostat datiem starptautiskais transports, cross-trade un kabotāža kopā veidoja 64,2% no Polijas autotransporta aktivitātes, savukārt iekšzemes pārvadājumi bija 35,8%.
Kopumā piecas valstis — Polija, Vācija, Spānija, Francija (9%, 174 miljardi tkm) un Itālija (8%, 153 miljardi tkm) — nodrošināja 67% no visa ES autotransporta apjoma 2024. gadā. No mazākām ekonomikām izcēlās Čehija (70 miljardi tkm), Rumānija (67 miljardi), Lietuva (66 miljardi) un Nīderlande (63 miljardi).
Piecpadsmit ES valstis ziņoja par gada pieaugumu, priekšgalā Slovākija (+15,9%), Latvija (+12,9%) un Čehija (+8,5%). Desmit valstis reģistrēja kritumu, lielākais bija Bulgārijā (-18,6%), Portugālē (-14%) un Luksemburgā (-8,6%).
Vācija paliek centrālais mezgls
Vācija saglabāja savu nozīmi kā ES galvenais transporta mezgls, kalpojot par izcelsmes vai galamērķa punktu gandrīz pusei no 20 lielākajām pārrobežu plūsmām Savienībā. Uz ES ārējām robežām dominēja transporta attiecības ar Šveici, Norvēģiju un Lielbritāniju.
Interesanti, ka, lai gan Vācija apstrādā vislielākos ģeogrāfiskos kravu apjomus, tās vietējiem pārvadātājiem ir ierobežota loma. Piemēram, tikai 3,6% pārvadājumu starp Vāciju un Poliju tika veikti ar vācu pārvadātāju palīdzību. Daudzos gadījumos poļu uzņēmumi veido būtisku daļu no pārrobežu transporta, kurā iesaistīta Vācija.
Pārorientēšanās uz vidēja attāluma pārvadājumiem
2024. gadā lielākā daļa kravu tika pārvadātas 150–999 km attālumā, kopā 1 126 miljardi tkm — par 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt tālsatiksmes pārvadājumi (virs 2 000 km) samazinājās par 6,3%.
Polija (219 miljardi tkm) un Vācija (175 miljardi tkm) bija lielākie dalībnieki vidēja attāluma maršrutos. Pārvadājumi īsos attālumos (zem 300 km) saruka par 1,1%, bet pārvadājumi virs šī sliekšņa pieauga par 1,4%, kas uzsver vidēja attāluma maršrutu nozīmi.
Vācija saglabāja savu nozīmi kā ES galvenais transporta mezgls, kalpojot par izcelsmes vai galamērķa punktu gandrīz pusei no 20 lielākajām pārrobežu plūsmām Savienībā. Uz ES ārējām robežām dominēja transporta attiecības ar Šveici, Norvēģiju un Lielbritāniju.
Interesanti, ka, lai gan Vācija apstrādā vislielākos ģeogrāfiskos kravu apjomus, tās vietējiem pārvadātājiem ir ierobežota loma. Piemēram, tikai 3,6% pārvadājumu starp Vāciju un Poliju tika veikti ar vācu pārvadātāju palīdzību. Daudzos gadījumos poļu uzņēmumi veido būtisku daļu no pārrobežu transporta, kurā iesaistīta Vācija.
Pārorientēšanās uz vidēja attāluma pārvadājumiem
2024. gadā lielākā daļa kravu tika pārvadātas 150–999 km attālumā, kopā 1 126 miljardi tkm — par 1,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt tālsatiksmes pārvadājumi (virs 2 000 km) samazinājās par 6,3%.
Polija (219 miljardi tkm) un Vācija (175 miljardi tkm) bija lielākie dalībnieki vidēja attāluma maršrutos. Pārvadājumi īsos attālumos (zem 300 km) saruka par 1,1%, bet pārvadājumi virs šī sliekšņa pieauga par 1,4%, kas uzsver vidēja attāluma maršrutu nozīmi.
ES autotransports pēc attāluma, 2020.–2024.
Pieaug FMCG, samazinās izejvielas
Pēc tonnkilometriem apjoms saglabājās stabils galvenajās kategorijās:
Vienlaikus tika novēroti nozīmīgi kritumi:
Pretstatā tam “citu nenorādītu preču” pārvadājumi strauji pieauga par 22,4%.
Pēc tonnkilometriem apjoms saglabājās stabils galvenajās kategorijās:
- Pārtika, dzērieni un tabaka: 312,2 miljardi tkm
- Grupētās kravas: 236,5 miljardi tkm
- Lauksaimniecības produkti: 207,6 miljardi tkm
Vienlaikus tika novēroti nozīmīgi kritumi:
- Ogles un lignīts: -67,6%
- Metāli: -6,4%
- Koks un rafinētie naftas produkti: -3,7%
Pretstatā tam “citu nenorādītu preču” pārvadājumi strauji pieauga par 22,4%.
13.09.2025
Loģistikas blogs