ES uzlādes plāni atstās pusi maršrutu bez jaudas – pētījums brīdina pārvadātājus
Saskaņā ar Starptautiskās Tīras Transporta padomes (ICCT) pētījumu Eiropas Savienības mērķi līdz 2030. gadam nodrošinās tikai pusi no nepieciešamās publiskās uzlādes kapacitātes elektriskajiem kravas automobiļiem. Dažās valstīs pārklājums var samazināties līdz 35–45 %, bet Nīderlandē un Beļģijā – tikai līdz 30–50 %.
ICCT lēš, ka līdz 2030. gadam ES kravas autoparkam būs vajadzīgi 22–28 GW uzlādes jaudas: apmēram 150 000–175 000 privāto un 60 000–80 000 publisko uzlādes punktu. No tiem tikai 4000–5300 būs megavatu lādētāji, kas nodrošinās gandrīz 15 % no kopējās jaudas.
ES Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula (AFIR), kas pieņemta 2023. gadā, nosaka minimālās prasības visā blokā. Tomēr ICCT secina, ka tā segs tikai 50–70 % no publiskās uzlādes vajadzībām līdz 2030. gadam.
Spēcīgākais pārklājums būs TEN-T pamattīkla koridoros (65–85 %), bet ārpus tiem – tikai 35–45 %. Dažās valstīs, piemēram, Rumānijā, mērķi pat pārsniedz prognozēto vajadzību, savukārt citur tie atpaliek.
Tas nozīmē, ka pārvadātājiem nāksies saskarties ar nevienmērīgu piekļuvi uzlādei, īpaši garo pārvadājumu sektorā, kur nevar paļauties tikai uz bāzes uzlādi.
ICCT lēš, ka līdz 2030. gadam ES kravas autoparkam būs vajadzīgi 22–28 GW uzlādes jaudas: apmēram 150 000–175 000 privāto un 60 000–80 000 publisko uzlādes punktu. No tiem tikai 4000–5300 būs megavatu lādētāji, kas nodrošinās gandrīz 15 % no kopējās jaudas.
ES Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula (AFIR), kas pieņemta 2023. gadā, nosaka minimālās prasības visā blokā. Tomēr ICCT secina, ka tā segs tikai 50–70 % no publiskās uzlādes vajadzībām līdz 2030. gadam.
Spēcīgākais pārklājums būs TEN-T pamattīkla koridoros (65–85 %), bet ārpus tiem – tikai 35–45 %. Dažās valstīs, piemēram, Rumānijā, mērķi pat pārsniedz prognozēto vajadzību, savukārt citur tie atpaliek.
Tas nozīmē, ka pārvadātājiem nāksies saskarties ar nevienmērīgu piekļuvi uzlādei, īpaši garo pārvadājumu sektorā, kur nevar paļauties tikai uz bāzes uzlādi.
ICCT uzsver, ka nakts un depo uzlāde būs dominējošā metode, kas ļaus reģionālajiem pārvadātājiem vieglāk pāriet uz elektriskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt megavatu lādētāji būs kritiski svarīgi tālsatiksmes transportam, lai gan to skaits būs ierobežots.
Vairāk nekā puse ātrās uzlādes pieprasījuma var tikt apmierināta ar 350 kW lādētājiem, kas ir ekonomiskāki un vienkāršāk uzstādāmi. Tomēr galvenie šķēršļi ir tīkla noslodze, sarežģītas atļaujas un investīciju trūkums.
Eksperti aicina ES politikas veidotājus paātrināt atļauju procedūras, dot tīkla operatoriem lielākas pilnvaras un publiskot elektroapgādes jaudas kartes.
Ja mērķi netiks koriģēti, pārvadātāji saskarsies ar nevienlīdzīgu infrastruktūru, kas var palielināt izmaksas un apgrūtināt maršrutu plānošanu, īpaši starptautiskajos pārvadājumos.
Vairāk nekā puse ātrās uzlādes pieprasījuma var tikt apmierināta ar 350 kW lādētājiem, kas ir ekonomiskāki un vienkāršāk uzstādāmi. Tomēr galvenie šķēršļi ir tīkla noslodze, sarežģītas atļaujas un investīciju trūkums.
Eksperti aicina ES politikas veidotājus paātrināt atļauju procedūras, dot tīkla operatoriem lielākas pilnvaras un publiskot elektroapgādes jaudas kartes.
Ja mērķi netiks koriģēti, pārvadātāji saskarsies ar nevienlīdzīgu infrastruktūru, kas var palielināt izmaksas un apgrūtināt maršrutu plānošanu, īpaši starptautiskajos pārvadājumos.
28.10.2025
Loģistikas blogs