Gudra osta. Kā mākslīgais intelekts ienāk jūras kravas transporta pārvaldībā
Gudra osta. Kā mākslīgais intelekts ienāk jūras kravas transporta pārvaldībā
Mākslīgais intelekts (mākslīgais intelekts) jau sen ir guvis arvien lielāku atsaucību jūras ostu un termināļu jomā. Tas ietekmē globālos loģistikas procesus un rada "viedās ostas". Neraugoties uz to, ka šī tehnoloģija attīstās ļoti strauji, ne daudzas pasaules ostas to izmanto pilnībā, drīzāk tikai kā daļu no kopējās darba sistēmas.
Saskaņā ar pētījumu, ko veicis viens no lielākajiem Brazīlijas jūras un ostu loģistikas operatoriem Wilson Sons, šobrīd pasaulē ir aptuveni 85 nozīmīgi jaunuzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar mākslīgo intelektu ostās. Analīzes pamatā bija informācija par 45 valstīm. Galvenās jomas, kurās tas šobrīd var palīdzēt, ir kuģu pienākšanas laika optimizēšana, degvielas patēriņa prognozēšana un optimālu piegādes maršrutu plānošana.
Saskaņā ar pētījumu, ko veicis viens no lielākajiem Brazīlijas jūras un ostu loģistikas operatoriem Wilson Sons, šobrīd pasaulē ir aptuveni 85 nozīmīgi jaunuzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar mākslīgo intelektu ostās. Analīzes pamatā bija informācija par 45 valstīm. Galvenās jomas, kurās tas šobrīd var palīdzēt, ir kuģu pienākšanas laika optimizēšana, degvielas patēriņa prognozēšana un optimālu piegādes maršrutu plānošana.
Kā ostas var izmantot mākslīgo intelektu?
Ostu darbības galvenā iezīme ir milzīgais procesu, ostas darbību un datu apjoms, kas jāņem vērā. Ostas izmanto digitālās AI tehnoloģijas, lai automatizētu sistēmas, uzlabotu drošību, optimizētu kuģu maršrutus, apgriešanās laikus un piestātņu laiku.
Mākslīgo intelektu var izmantot arī, lai precīzi prognozētu paredzamo kuģa ierašanās laiku. Tas savukārt palīdzētu samazināt izmaksas, mazināt ietekmi uz vidi un atrisināt loģistikas problēmas pārslogotās ostās.
Mākslīgais intelekts palīdz arī optimizēt darbinieku darba laiku, samazināt cilvēcisko kļūdu skaitu un palielināt efektivitāti un ātrumu.
Mākslīgo intelektu var izmantot arī, lai precīzi prognozētu paredzamo kuģa ierašanās laiku. Tas savukārt palīdzētu samazināt izmaksas, mazināt ietekmi uz vidi un atrisināt loģistikas problēmas pārslogotās ostās.
Mākslīgais intelekts palīdz arī optimizēt darbinieku darba laiku, samazināt cilvēcisko kļūdu skaitu un palielināt efektivitāti un ātrumu.
Mākslīgais intelekts rada "digitālo dvīņu" Roterdamas ostā Nīderlandē
Nīderlandes ostas vadība ir nolēmusi izveidot ostas digitālo dvīņu, kas darbosies klēpjdatoros un mobilajos tālruņos. Īpašas lietotnes sekos starptautisko kuģu, konteineru, vietējo kuģu, kā arī vilcienu un kravas automašīnu kustībai. Mākslīgais intelekts sasaista visus ostas procesus, pat vismazākos, un apstrādā informāciju tādā veidā, ko cilvēkiem ir grūti apstrādāt.
Osta vēl nespēj pilnībā izmantot mākslīgā intelekta iespējas, tas ir darbietilpīgs process, bet cenšas to darīt. Pašlaik uzstādītie sensori sniedz daudz informācijas un iespēju to uzlabot. Piemēram, viena veida sensori apstrādā informāciju par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem datiem. Ar to palīdzību pārvadātāji nosaka vispiemērotāko laiku iebraukšanai ostā. Optimizējot ostas darba režīmu, kuģa uzturēšanās laiks samazinās par aptuveni stundu, kas nozīmē ievērojamus ietaupījumus ostas operatoriem.
Vēl viens viedo sensoru veids, ko tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt, ir "digitālie delfīni". Šīs ierīces, kas piestiprinātas pie bojām, nosaka dažādu pietauvošanās termināļu aizņemtību un sniedz informāciju par ostas darbības statusu. To uzdevums ir palīdzēt pārkraušanas procesā. To īpatnība ir spēja pašiem mācīties un atjaunināt sevi.
Osta vēl nespēj pilnībā izmantot mākslīgā intelekta iespējas, tas ir darbietilpīgs process, bet cenšas to darīt. Pašlaik uzstādītie sensori sniedz daudz informācijas un iespēju to uzlabot. Piemēram, viena veida sensori apstrādā informāciju par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem datiem. Ar to palīdzību pārvadātāji nosaka vispiemērotāko laiku iebraukšanai ostā. Optimizējot ostas darba režīmu, kuģa uzturēšanās laiks samazinās par aptuveni stundu, kas nozīmē ievērojamus ietaupījumus ostas operatoriem.
Vēl viens viedo sensoru veids, ko tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt, ir "digitālie delfīni". Šīs ierīces, kas piestiprinātas pie bojām, nosaka dažādu pietauvošanās termināļu aizņemtību un sniedz informāciju par ostas darbības statusu. To uzdevums ir palīdzēt pārkraušanas procesā. To īpatnība ir spēja pašiem mācīties un atjaunināt sevi.
Mākslīgais intelekts samazina oglekļa dioksīda emisijas Monreālas ostā, Kanādā
Šī osta martā paziņoja par projektu "digitālais koridors". Tajā reāllaikā tiek sekots līdzi datiem par to kuģu ceļu un ātrumu, kuri dodas uz Monreālu. Kanādas uzņēmuma Global Spatial Technology Solutions (GSTS) jaunā lietojumprogramma analizē datus un sniedz rezultātu ar precīzu kuģa ierašanās laiku. Pēc tam to var izmantot, lai pielāgotu maršrutu, pievēršot uzmanību piestātņu pieejamībai.
Tas viss palīdz optimizēt darbību un, kas ir vissvarīgāk, ievērojami samazināt oglekļa emisijas. GSTS izpilddirektors Ričards Kolatss (Richard Kolatz) apgalvo, ka šī tehnoloģija uzlabos visaptverošu loģistikas pārvaldību.
Mākslīgais intelekts kontrolē kravas celtņus un kravas automašīnas Tjaņdzinas ostā, Ķīnā.
Šī osta atšķiras no citām ar to, ka tās vadībai ir izdevies panākt gandrīz nulles oglekļa emisiju līmeni. Sadarbība ar Huawei ļāva ostā uzstādīt 5G integrācijas sistēmu ar BeiDou satelītu navigāciju. Tā var apkalpot 76 konteinerkuģus visu diennakti, izmantojot elektroenerģiju.
Mākslīgais intelekts kontrolē kravas celtņus un kravas automašīnas Tjaņdzinas ostā, Ķīnā.
Šī osta atšķiras no citām ar to, ka tās vadībai ir izdevies panākt gandrīz nulles oglekļa emisiju līmeni. Sadarbība ar Huawei ļāva ostā uzstādīt 5G integrācijas sistēmu ar BeiDou satelītu navigāciju. Tā var apkalpot 76 konteinerkuģus visu diennakti, izmantojot elektroenerģiju.
Terminālī attālināti vadāmi piestātnes celtņi paceļ konteinerus un iekrauj tos bezpilota elektriskajos kravas automobiļos (Intelligent Guided Vehicles).
Pēc tam kravas automašīnas, izmantojot BeiDou 5G navigāciju, nokļūst automātiskās bloķēšanas un atbloķēšanas stacijās, kur konteineri tiek iekrauti tajās. Pēc tam tie tiek nosūtīti uz konteineru novietni.
Agrāk konteineru pārvadāšana bija dārgs process, jo bija nepieciešams liels skaits nolīgto kravas automašīnu vadītāju. Maršruti un garās maiņas nogurdināja autovadītājus, radot drošības apdraudējumu.
Mūsdienās katrs konteiners patērē par 20 % mazāk enerģijas, un celtņi ir vidēji par 20 % efektīvāki: katrs celtnis stundā apstrādā 39 konteinerus.
Lai novērstu traucējumus autoparka darbībā, Huawei ir izstrādājis algoritmu, kas paredzēts tieši attālinātai IGV uzlādei.
Pēc tam kravas automašīnas, izmantojot BeiDou 5G navigāciju, nokļūst automātiskās bloķēšanas un atbloķēšanas stacijās, kur konteineri tiek iekrauti tajās. Pēc tam tie tiek nosūtīti uz konteineru novietni.
Agrāk konteineru pārvadāšana bija dārgs process, jo bija nepieciešams liels skaits nolīgto kravas automašīnu vadītāju. Maršruti un garās maiņas nogurdināja autovadītājus, radot drošības apdraudējumu.
Mūsdienās katrs konteiners patērē par 20 % mazāk enerģijas, un celtņi ir vidēji par 20 % efektīvāki: katrs celtnis stundā apstrādā 39 konteinerus.
Lai novērstu traucējumus autoparka darbībā, Huawei ir izstrādājis algoritmu, kas paredzēts tieši attālinātai IGV uzlādei.
13.05.2024
Loģistikas blogs