MENU

Intervija: Lietuvas transporta ministrs runā par atteikumu vest tranzīta preces no Krievijas un Baltkrievijas - ir jāvienojas ES līmenī

logistika lietuva, girteka
Lietuvas satiksmes ministrs Mariuss Skuodis sacīja, ka, viņa valstij apsverot pilnīgu atteikšanos no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas preču tranzīta caur tās teritoriju, ir jāvienojas gan ar Latviju un Igauniju, gan arī 2008. gada 1. jūlija līmenī. Eiropas Savienība (ES). Mēs to uzzinājam no portālu kauno.diena.lt un lrt.lt publicētajiem materiāliem.


Satiksmes ministrs sacīja, ka Lietuva nodrošina maksimālu kontroli pār Krievijas Federācijas un Baltkrievijas preču tranzītu, tomēr - "runājot par pilnīgu atteikšanos, kopīgajam lēmumam ir nepieciešama plašāka valstu grupa un Eiropas Savienības līmenis. Citādi, ja mūsu valsts sper šādu soli viena, tad tam "var gaidīt visādas sekas".

Kā piemēru viņš minēja situāciju, kad 2022.gada decembrī Igaunijas valdība aizliedza valstij piederošajam dzelzceļa uzņēmumam Operail pārvadāt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces.

“Politiski, es teiktu nediplomātiski, bet mēs redzam zināmu situāciju, kad pēc tam, kad Igaunijas dzelzceļš pieņēma noteiktus lēmumus, kravas tika nodotas Latvijas dzelzceļiem. Sakarā ar to mēs, trīs Baltijas valstu ministri, runāsim savā starpā, lai šo jautājumu atrisinātu līdz galam. Mums ir arī citu valstu dzelzceļi, kas var veikt pārvadājumus, tāpēc, pieņemot vienu lēmumu, ir jādomā par visām iespējamām sekām.”

Marius Skuodis

Pēc Lietuvas transporta departamenta vadītāja domām, visām ES valstīm kopīgi jāpārtrauc savstārpējo tirdzniecību ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku.

“Mums ir arī savas kravas automašīnas. Un viens jautājums ir Eiropas Savienības ārējā robeža, otrs jautājums ir iekšējā robeža ar visiem pārvadājumiem iekšējā tirgū. Mums ir vajadzīgi ilgtspējīgi un gudri risinājumi. Pērn ES ārējo robežu šķērsoja galvenokārt kravas automašīnas no ES valstīm, nevis no Lietuvas. Vislabāk būtu atteikties no tirdzniecības, un tad nebūtu jārunā par dažādiem transporta veidiem, vai tas būtu dzelzceļš, kravas automašīnas no vienas vai citas valsts, kuģi.”

Marius Skuodis

Amatpersona arī uzsvēra, ka Lietuvas dzelzceļš (LTG), lai nepieļautu Rietumu sankciju apiešanu pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, pēdējā laikā būtiski pastiprinājis kravu kontroli.

“Dzelzceļš ir ieviesis nulles tolerances principu, kas nozīmē, ka kravas var pārvietoties tikai tad, kad dzelzceļš ir par 99,9% pārliecināts, ka šādas kravas nepārkāps sankcijas, neradīs draudus uzņēmuma un Lietuvas reputācijai. Man šķiet, ka tuvākajā laikā no mūsu biznesa noteikti dzirdēsim daudz sūdzību, jo ir būtiski pastiprinātas gan muitas, gan dzelzceļa kontroles sistēmas.”

Marius Skuodis

Pēc ministra teiktā, "notiek vairāk nekā viena pirmstiesas izmeklēšana" un sankciju apiešanas dēļ aizturēti "vairāk nekā desmitiem vagonu". Kā piemēru tranzīta samazinājumam viņš minēja statistiku par dzelzceļa transportu:

  • 2023.gada janvārī-februārī LTG no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pārvadāja nepilnus 500 tūkstošus tonnu kravu;
  • 2022.gadā par šo pašu periodu pārvadāti nepilni 2 milj.t;
  • 2021. gada janvārī-februārī šis skaitlis bija 3 miljoni tonnu.

Vienlaikus tika atzīmēts, ka lielākā daļa 2023.gadā pārvadāto kravu "dodas tranzītā uz Kaļiņingradu".

Mariuss Skuodis sacīja, ka šobrīd Lietuvas valdība risina jautājumu par atbildības pastiprināšanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Lai to izdarītu, tiek piedāvāts ieviest "tūkstošiem naudas sodu uzlikšanu". Ministrs uzskata, ka šādi pasākumi ir nepieciešami kā kompleksu risinājumu neatņemama sastāvdaļa.

"Sodi ir nepieciešami - tas ir viens no principiem"

Marius Skuodis

Apliecinot satiksmes ministra teikto, Lietuvas valdība vakar atbalstīja Ārlietu ministrijas likumdošanas iniciatīvu par "nacionālo sankciju un tūkstošiem naudas sodu uzlikšanu par starptautisko sankciju pārkāpšanu" ieviešanu.

Lēmums par šiem likumprojektiem vēl jāpieņem Lietuvas Seimam. Parlamentārieši aicināti likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā.
Reaģējot uz notiekošo Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu, Latvijas Ārlietu ministrija rosina pieņemt jaunu nacionālo sankciju regulējumu. Jo īpaši ir ieviesta klauzula, lai apturētu vīzu pieteikumu pieņemšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Tāpat vēlams aizliegt Krievijas Federācijas pilsoņu pārvietošanos pāri ES ārējai robežai (izņemot gadījumus, ja viņi atbilst Lietuvas noteiktajām prasībām). Šā likuma darbības termiņš ir 1 gads. Taču valdībai būs iespēja nepieciešamības gadījumā sankcijas pagarināt.

Attiecībā uz juridiskām personām tiek piedāvāts piemērot lielākus naudas sodus "par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu".

Paskaidrojuma rakstā pie likumprojekta, ar kuru paredzēts grozīt Kriminālkodeksu, Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Starptautisko sankciju likumu, teikts, ka “ierosinātāji veic grozījumus normatīvajos aktos, ņemot vērā reģiona ģeopolitisko stāvokli un Latvijas Republikas 2008. gada 21. jūnija likumu. vēlme aizsargāt valsts intereses un sabiedrisko drošību.”

"Sodu var uzlikt ne tikai par starptautisko, bet arī par Lietuvas Republikas tiesību aktos noteikto ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu".

Izvilkums no paskaidrojuma raksta

Par ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu likumprojekts paredz piemērot šādas sankcijas:

  • naudas sods 50% līdz 100% apmērā no to preču, pakalpojumu vai naudas līdzekļu izmaksām, par kurām tika pārkāptas starptautiskās sankcijas vai darījumu rezultātā, bet ne mazāk kā 10 tūkstoši eiro;
  • naudas sods no 10 000 līdz 50 000 eiro, ja preces, pakalpojumi vai līdzekļi nav starptautisko sankciju pārkāpuma objekts.
Par sankciju atkārtotu pārkāpumu gada laikā vai, ja pārkāpuma summa pārsniedz 100 tūkstošus eiro, uzliek papildus naudas sodu līdz 5% no gada bruto ienākumiem, bet ne mazāk kā 100% no preces, pakalpojuma vērtības vai naudas līdzekļi, kas bijuši starptautisko sankciju pārkāpuma priekšmets, vai darbību rezultātā, un ne mazāk kā 20 tūkstoši eiro.

Turklāt, ir paredzēts, ka par pārkāpumiem var uzlikt ne tikai naudas sodu, bet arī preču, pakalpojumu vai citu līdzekļu konfiskāciju.

Pēc ārlietu ministra vietnieka Jona Survila domām, papildu atturēšanai vajadzētu būt naudas sodu pastiprināšanai par starptautisko sankciju pārkāpšanu pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju. Likumā piedāvāts paredzēt iespēju sodīt uzņēmumus un konfiscēt nelegāli ievestās preces.

“Domāju, ka daudzi pasākumi – naudas sodi, publicitāte, reputācija – kopā ļauj atsevišķām iestādēm novērst šādus pārkāpumus”.

saka Jonass Survilas

Par līdzšinējo situāciju atgādinam, ka 2022. gada beigās Nīderlandes Valsts prokuratūra uzsāka 45 krimināllietas pret uzņēmumiem, kas apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas, bet šobrīd vēl turpinās 27 lietu izmeklēšanas.

Seko Kravu Transportam arī Facebook vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
11.08.2023

Loģistikas blogs