Kāda ir iespējamība, ka tiks piemēroti sodi par medikamentu nepieņemamu iedarbību?
Kad Eiropā sākās gripas epidēmija, ir tikai likumsakarīgi, ka ikviens no mums meklē veidus, kā sevi pasargāt no šīs bīstamās slimības. Mēs sākam lietot dažādus medikamentus, bet reti kurš no mums aizdomājas par to, ka dažām šo medikamentu sastāvdaļām var būt ne tikai blakusparādības, bet arī reāls drošības apdraudējums. Autovadītājiem tas būtu jāapzinās, jo īpaši, ja lietoto zāļu blakusparādības izraisa miegainību vai ietekmē viņu reakciju. Jāatzīmē, ka autovadītāju, kuru ietekmē šie efekti, var saukt pie tādas pašas atbildības kā autovadītāju, kurš ir alkohola vai narkotiku reibumā. Cik liela ir iespēja tikt sodītam?
Sankcijas - stingras
Kā jau tika minēts iepriekš, daudzi no mums, sajutuši pirmās saaukstēšanās vai gripas pazīmes, sāk lietot zāles, kas ļauj mums ārstēties un vienlaikus turpināt darbu. Diemžēl šāda "pašārstēšanās" aizkavē atveseļošanās procesu, un slimais cilvēks turpina būt bīstamu vīrusu nēsātājs. Tomēr šāda rīcība nerada juridisku atbildību.
Tikmēr Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 422. panta 6. daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas narkotisko, psihotropo vai citu psihi ietekmējošu vielu ietekmē, uzliek naudas sodu no 300 līdz 860 eiro. Turklāt 422. panta 9. daļā noteikts, ka par šādu stāvokli autovadītāju soda ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku no 1 līdz 4 gadiem. Kā redzams, sods par transportlīdzekļa vadīšanu medikamentu reibumā ir daudz lielāks nekā sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ja alkohola koncentrācija asinīs ir 0,4-1,5 promiles, sods var būt 300-450 euro).
Mēģinājums izvairīties no pārbaudes (gan par atturību, gan par apreibināšanos no narkotikām vai medikamentiem) tiek vērtēts vienādi: par atteikšanos veikt pārbaudi tiek uzlikts naudas sods no 1000 līdz 2000 eiro.
Kā redzams, sodi ir patiešām nopietni. Cits jautājums ir, cik bieži tie tiek piemēroti? Kāda ir varbūtība, ka policijas darbinieks spēs noteikt, ka autovadītājs ir narkotisko vielu reibumā, un autovadītājs tiks nosūtīts uz pārbaudi? Šādos gadījumos ir nepieciešama laboratoriska testēšana. Lai gan iereibušu vai apreibušu autovadītāju bieži vien var konstatēt ar neapbruņotu aci, narkotiku kaitīgo ietekmi var noteikt tikai ar toksikoloģisko analīzi. Narkotisko vielu noteikšana bioloģiskajā materiālā ir viena no dārgākajām laboratoriskajām analīzēm. Valsts kriminālistikas dienestā šī analīze maksā 132,70 eiro, savukārt alkohola koncentrācijas noteikšana asinīs maksā 20 eiro. Policists ir valsts ierēdnis, tāpēc maz ticams, ka viņš ļaunprātīgi izmantos šādu dārgu, valsts apmaksātu pārbaudi.
Sankcijas - stingras
Kā jau tika minēts iepriekš, daudzi no mums, sajutuši pirmās saaukstēšanās vai gripas pazīmes, sāk lietot zāles, kas ļauj mums ārstēties un vienlaikus turpināt darbu. Diemžēl šāda "pašārstēšanās" aizkavē atveseļošanās procesu, un slimais cilvēks turpina būt bīstamu vīrusu nēsātājs. Tomēr šāda rīcība nerada juridisku atbildību.
Tikmēr Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 422. panta 6. daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas narkotisko, psihotropo vai citu psihi ietekmējošu vielu ietekmē, uzliek naudas sodu no 300 līdz 860 eiro. Turklāt 422. panta 9. daļā noteikts, ka par šādu stāvokli autovadītāju soda ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku no 1 līdz 4 gadiem. Kā redzams, sods par transportlīdzekļa vadīšanu medikamentu reibumā ir daudz lielāks nekā sods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ja alkohola koncentrācija asinīs ir 0,4-1,5 promiles, sods var būt 300-450 euro).
Mēģinājums izvairīties no pārbaudes (gan par atturību, gan par apreibināšanos no narkotikām vai medikamentiem) tiek vērtēts vienādi: par atteikšanos veikt pārbaudi tiek uzlikts naudas sods no 1000 līdz 2000 eiro.
Kā redzams, sodi ir patiešām nopietni. Cits jautājums ir, cik bieži tie tiek piemēroti? Kāda ir varbūtība, ka policijas darbinieks spēs noteikt, ka autovadītājs ir narkotisko vielu reibumā, un autovadītājs tiks nosūtīts uz pārbaudi? Šādos gadījumos ir nepieciešama laboratoriska testēšana. Lai gan iereibušu vai apreibušu autovadītāju bieži vien var konstatēt ar neapbruņotu aci, narkotiku kaitīgo ietekmi var noteikt tikai ar toksikoloģisko analīzi. Narkotisko vielu noteikšana bioloģiskajā materiālā ir viena no dārgākajām laboratoriskajām analīzēm. Valsts kriminālistikas dienestā šī analīze maksā 132,70 eiro, savukārt alkohola koncentrācijas noteikšana asinīs maksā 20 eiro. Policists ir valsts ierēdnis, tāpēc maz ticams, ka viņš ļaunprātīgi izmantos šādu dārgu, valsts apmaksātu pārbaudi.
Draudi ir reāli
Cik bīstama var būt narkotiku ietekme? Ikviens apzinās, ka alkohols ir liels drauds visiem satiksmes dalībniekiem.Tikpat liels apdraudējums ir arī narkotikas. Pirmkārt, spēju vadīt transportlīdzekli galvenokārt ietekmē slimības simptomi (saaukstēšanās vai gripas gadījumā - iesnas, acu asarošana). Ja tam pieskaitām ārstēšanai lietotos medikamentus, tad bīstami var būt nomierinošie līdzekļi, pretalerģiskie medikamenti (piemēram, Tavegils vai pretalerģiskās vielas, kas ietilpst lielākajā daļā pretgripas zāļu), vielas, kas nomāc centrālo nervu sistēmu (tās ir atrodamas tādos šķietami "nekaitīgos" medikamentos kā Actifed, kas ir zāles pret klepu un iesnām), antidepresanti. Šie ir tikai daži nosaukumi no vairākiem tūkstošiem potenciāli bīstamu zāļu. Dažu zāļu lietošanas pamācībās var būt brīdinājums, ka zāļu blakusparādība var būt reibonis.
No juridiskā viedokļa tas nav iemesls, lai aizliegtu vadīt transportlīdzekli, jo katra cilvēka organisms uz zāļu iedarbību var reaģēt atšķirīgi. Likums neaizliedz medikamentu lietošanu - likums aizliedz vadīt transportlīdzekli, ja vadītājs jūt medikamentu iedarbību. Informatīvajos bukletos var būt šāds brīdinājums: "ja jūtat šo blakusparādību, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus". Ja blakusparādību nav, sods nav paredzēts. Ja tādas ir, bet autovadītājam izdodas tās slēpt - formāli soda nebūs, bet šajā gadījumā aktuāls ir jautājums par autovadītāja atbildību un pieklājību attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Daudz nopietnāks ir jautājums par antidepresantu iedarbību. Dažu pētījumu rezultāti liecina, ka Eiropā šāda veida zāļu lietošana ir liela problēma. Saskaņā ar British Journal of Psychiatry datiem 27 ES valstīs dzīvo īsta "Prozac paaudze" - 60 % Eiropas iedzīvotāju regulāri lieto antidepresantus.
Piemēram, Zviedrijā šis skaits sasniedz 90 procentus iedzīvotāju, Lietuvā - aptuveni 40 procentus. Antidepresantiem raksturīga plaša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, blakusefekts var būt atmiņas traucējumi, redzes traucējumi, reibonis, ģībonis u. c., tāpēc tas ir ļoti slikts sabiedrotais autovadītājiem. Ja var ticēt statistikai, varbūtība uz ceļa sastapt autovadītāju antidepresantu ietekmē ir daudz lielāka nekā varbūtība sastapt iereibušu autovadītāju...
Cik bīstama var būt narkotiku ietekme? Ikviens apzinās, ka alkohols ir liels drauds visiem satiksmes dalībniekiem.Tikpat liels apdraudējums ir arī narkotikas. Pirmkārt, spēju vadīt transportlīdzekli galvenokārt ietekmē slimības simptomi (saaukstēšanās vai gripas gadījumā - iesnas, acu asarošana). Ja tam pieskaitām ārstēšanai lietotos medikamentus, tad bīstami var būt nomierinošie līdzekļi, pretalerģiskie medikamenti (piemēram, Tavegils vai pretalerģiskās vielas, kas ietilpst lielākajā daļā pretgripas zāļu), vielas, kas nomāc centrālo nervu sistēmu (tās ir atrodamas tādos šķietami "nekaitīgos" medikamentos kā Actifed, kas ir zāles pret klepu un iesnām), antidepresanti. Šie ir tikai daži nosaukumi no vairākiem tūkstošiem potenciāli bīstamu zāļu. Dažu zāļu lietošanas pamācībās var būt brīdinājums, ka zāļu blakusparādība var būt reibonis.
No juridiskā viedokļa tas nav iemesls, lai aizliegtu vadīt transportlīdzekli, jo katra cilvēka organisms uz zāļu iedarbību var reaģēt atšķirīgi. Likums neaizliedz medikamentu lietošanu - likums aizliedz vadīt transportlīdzekli, ja vadītājs jūt medikamentu iedarbību. Informatīvajos bukletos var būt šāds brīdinājums: "ja jūtat šo blakusparādību, nevadiet transportlīdzekli un neapkalpot mehānismus". Ja blakusparādību nav, sods nav paredzēts. Ja tādas ir, bet autovadītājam izdodas tās slēpt - formāli soda nebūs, bet šajā gadījumā aktuāls ir jautājums par autovadītāja atbildību un pieklājību attiecībā pret citiem satiksmes dalībniekiem.
Daudz nopietnāks ir jautājums par antidepresantu iedarbību. Dažu pētījumu rezultāti liecina, ka Eiropā šāda veida zāļu lietošana ir liela problēma. Saskaņā ar British Journal of Psychiatry datiem 27 ES valstīs dzīvo īsta "Prozac paaudze" - 60 % Eiropas iedzīvotāju regulāri lieto antidepresantus.
Piemēram, Zviedrijā šis skaits sasniedz 90 procentus iedzīvotāju, Lietuvā - aptuveni 40 procentus. Antidepresantiem raksturīga plaša iedarbība uz centrālo nervu sistēmu, blakusefekts var būt atmiņas traucējumi, redzes traucējumi, reibonis, ģībonis u. c., tāpēc tas ir ļoti slikts sabiedrotais autovadītājiem. Ja var ticēt statistikai, varbūtība uz ceļa sastapt autovadītāju antidepresantu ietekmē ir daudz lielāka nekā varbūtība sastapt iereibušu autovadītāju...
Kāda ir varbūtība tikt sodītam?
mūsu sarunu biedri (policijas un tiesu medicīniskās ekspertīzes pārstāvji) stāsta, ka gadījumi, kad autovadītāji tiek sodīti par nepieļaujamu medikamentu iedarbību, notiek, taču ļoti reti. Ceļu policijas dienesta Administratīvās darbības un satiksmes drošības uzraudzības nodaļas vecākā speciāliste stāsta, ka policisti reibuma pakāpi nosaka, pamatojoties uz formālu metodiku. Metodika ir šāda: no personas jūtama alkohola smaka, tā uzvedas neadekvāti, tās runa ir nesakarīga un kustības nekoordinētas. Tās ir parastās ārējās pazīmes, kas policijas darbiniekam dod tiesības pieprasīt veikt vienkāršu pārbaudi - soli pa solim iet taisnā līnijā un nekustīgā stāvoklī uzlikt pirkstu uz deguna gala (ar atvērtām un aizvērtām acīm). Ja aizdomas saglabājas, policijas darbinieks var nosūtīt autovadītāju uz medicīnisko pārbaudi.
No tā var secināt, ka pret tukšām zāļu, piemēram, Gripex, Prozac vai Tavegyl, paciņām, kas atrastas automašīnas kabīnē, nevajadzētu izturēties tāpat kā pret tukšām alus bundžām - protams, ja autovadītājs rīkojas atbilstoši un adekvāti.
Vislielākā iespēja tikt sodītam par nepieļaujamu zāļu iedarbību ir tad, ja autovadītājs ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā ar smagām sekām (t. i., kāds no negadījumā iesaistītajiem ir smagi ievainots, kāds ir gājis bojā vai negadījuma rezultātā ir nodarīti citi nopietni zaudējumi). Šādos gadījumos policija nosūta visus negadījumā iesaistītos dalībniekus uz medicīnisko pārbaudi. Nav izslēgts, ka policija var pieprasīt veikt analīzes, lai noteiktu narkotisko vielu klātbūtni organismā. Tiesu medicīnas eksperts Romas Raudis stāsta, ka šādi gadījumi gadās, tomēr parasti eksperti autovadītāju asinīs atrod alkohola vai narkotisko vielu pēdas, bet ne narkotikas. Kā jau minēts, policija ļoti reti pieprasa autovadītājiem veikt asins analīzi uz nepieļaujamām narkotiskajām vielām (šāda testa dargās cenas dēļ).
Apkopojot iepriekš minēto, varam secināt, ka pastāv iespēja tikt sodītam par nepieņemamu zāļu iedarbību, taču tā ir ļoti maza. Pirmkārt, tā kā cilvēka organisms ir unikāls, neviens nevar pateikt, kādu reakciju izraisīs konkrētu zāļu lietošana.
mūsu sarunu biedri (policijas un tiesu medicīniskās ekspertīzes pārstāvji) stāsta, ka gadījumi, kad autovadītāji tiek sodīti par nepieļaujamu medikamentu iedarbību, notiek, taču ļoti reti. Ceļu policijas dienesta Administratīvās darbības un satiksmes drošības uzraudzības nodaļas vecākā speciāliste stāsta, ka policisti reibuma pakāpi nosaka, pamatojoties uz formālu metodiku. Metodika ir šāda: no personas jūtama alkohola smaka, tā uzvedas neadekvāti, tās runa ir nesakarīga un kustības nekoordinētas. Tās ir parastās ārējās pazīmes, kas policijas darbiniekam dod tiesības pieprasīt veikt vienkāršu pārbaudi - soli pa solim iet taisnā līnijā un nekustīgā stāvoklī uzlikt pirkstu uz deguna gala (ar atvērtām un aizvērtām acīm). Ja aizdomas saglabājas, policijas darbinieks var nosūtīt autovadītāju uz medicīnisko pārbaudi.
No tā var secināt, ka pret tukšām zāļu, piemēram, Gripex, Prozac vai Tavegyl, paciņām, kas atrastas automašīnas kabīnē, nevajadzētu izturēties tāpat kā pret tukšām alus bundžām - protams, ja autovadītājs rīkojas atbilstoši un adekvāti.
Vislielākā iespēja tikt sodītam par nepieļaujamu zāļu iedarbību ir tad, ja autovadītājs ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā ar smagām sekām (t. i., kāds no negadījumā iesaistītajiem ir smagi ievainots, kāds ir gājis bojā vai negadījuma rezultātā ir nodarīti citi nopietni zaudējumi). Šādos gadījumos policija nosūta visus negadījumā iesaistītos dalībniekus uz medicīnisko pārbaudi. Nav izslēgts, ka policija var pieprasīt veikt analīzes, lai noteiktu narkotisko vielu klātbūtni organismā. Tiesu medicīnas eksperts Romas Raudis stāsta, ka šādi gadījumi gadās, tomēr parasti eksperti autovadītāju asinīs atrod alkohola vai narkotisko vielu pēdas, bet ne narkotikas. Kā jau minēts, policija ļoti reti pieprasa autovadītājiem veikt asins analīzi uz nepieļaujamām narkotiskajām vielām (šāda testa dargās cenas dēļ).
Apkopojot iepriekš minēto, varam secināt, ka pastāv iespēja tikt sodītam par nepieņemamu zāļu iedarbību, taču tā ir ļoti maza. Pirmkārt, tā kā cilvēka organisms ir unikāls, neviens nevar pateikt, kādu reakciju izraisīs konkrētu zāļu lietošana.
Otrkārt, lai nosūtītu autovadītāju uz ekspertīzi, lai noteiktu narkotiskās vielas asinīs (pieņemot, ka tās varētu būt ietekmējušas autovadītāja rīcību), policijas darbiniekam jābūt pamatotam iemeslam - ar ātru skatienu (kā alkohola reibuma noteikšanas gadījumā) var nepietikt.
Treškārt, šāda analīze ir diezgan dārga - maz ticams, ka policijas darbinieks vēlēsies rakstīt paskaidrojuma rakstu par to, kāpēc viņa vai viņas pieņēmumiem bija jāmaksā valstij diezgan dārgi.
Tomēr bez formāliem argumentiem vienmēr pastāv arī cilvēciskie principi. Ja veselības stāvokļa dēļ jums regulāri jālieto kādi medikamenti, bet ārstu komisija jums ir apstiprinājusi, ka ne šo medikamentu tiešais, ne blakusefekts neietekmē jūsu darba spējas un spēju nodrošināt savu un citu satiksmes dalībnieku drošību - droši dodieties ceļā. Ja Jums ir nācies lietot zāles, kas Jums ir jaunas, uzmanīgi izlasiet informatīvajā bukletā sniegtos brīdinājumus un pārliecinieties, ka, atrodoties ceļā, Jūs neizjutīsiet iespējamās blakusparādības.
Neaizmirstiet to, ka kā profesionāls autovadītājs jūs vadāt kravas automašīnu - braucot ar ātrumu 50 km/h, kravas automašīna nobrauc aptuveni 14 metrus sekundē. Ir reizes, kad šīs sekundes un jūsu reakcijas līmenis var būt liktenīgs apkārtējiem.
Treškārt, šāda analīze ir diezgan dārga - maz ticams, ka policijas darbinieks vēlēsies rakstīt paskaidrojuma rakstu par to, kāpēc viņa vai viņas pieņēmumiem bija jāmaksā valstij diezgan dārgi.
Tomēr bez formāliem argumentiem vienmēr pastāv arī cilvēciskie principi. Ja veselības stāvokļa dēļ jums regulāri jālieto kādi medikamenti, bet ārstu komisija jums ir apstiprinājusi, ka ne šo medikamentu tiešais, ne blakusefekts neietekmē jūsu darba spējas un spēju nodrošināt savu un citu satiksmes dalībnieku drošību - droši dodieties ceļā. Ja Jums ir nācies lietot zāles, kas Jums ir jaunas, uzmanīgi izlasiet informatīvajā bukletā sniegtos brīdinājumus un pārliecinieties, ka, atrodoties ceļā, Jūs neizjutīsiet iespējamās blakusparādības.
Neaizmirstiet to, ka kā profesionāls autovadītājs jūs vadāt kravas automašīnu - braucot ar ātrumu 50 km/h, kravas automašīna nobrauc aptuveni 14 metrus sekundē. Ir reizes, kad šīs sekundes un jūsu reakcijas līmenis var būt liktenīgs apkārtējiem.
30.06.2025
Loģistikas blogs