MENU
Kļuva par šoferi, bet sieva piekrāpa
Kļuva par šoferi, bet sieva piekrāpa
Priekšrocības un trūkumi
Tradicionāla ģimene, kas bauda ģimenes brokastis un klusas sarunas pēc darba dienas beigām, ir neiespējams kravas automašīnas vadītāja sapnis. Turklāt ģimene, vai pareizāk sakot, saticība ģimenē kļūst par lielajām galvassāpēm tiem, kuri savu dzīvi pavada uz riteņiem. Ar šo problēmu saskaras ievērojama daļa profesionālo autovadītāju. Daži tik cer, ka gudra un gādīga sieviete neizšķirsies, un, ja viņa pamet vīru, tad tikai ne tāpēc, ka tāda ir viņa darba specifika.
"Sievietes, kuras pamet tālbraucējus, ir vainīgas par 50%, bet atlikušos 50 procentus no atbildības ir jāuzņemas pašiem vīriešiem. Attiecības saasina, kā likums, tas pats iemesls - vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk! Satiekot Eiropā šoferus, kuri strādā pa 6 mēnešiem, uzreiz rodas jautājums - vai viņiem ar galvu viss kārtībā? Kā prātīgs cilvēks var 6 mēnešus nerādīties mājās? Kā sevi cienoša sieviete var sadzīvot ar tādu cilvēku?» portālā fura.lt strīdējās viens no diskusijas par šoferu šķiršanās dalībniekiem.
Kravas autobraucēji, kas saskaras ar šo problēmu, iesaka saviem kolēģiem vairāk padomāt par to, ko sieva dara, kad viņu nav mājās, un uzdot sev jautājumu, kas viņiem ir svarīgāk: ģimene vai darba normetīvi?
Citi diskusiju dalībnieki norāda uz vēl vairākiem šķiršanās cēloņiem autovadītāju ģimenēs: paša autovadītāja laulības krāpšanu un ar to saistīta viņa sievas neuzticība. Turklāt sieva jūtas vientuļa un atņemta no vīra uzmanības.
Taču ir arī diametrāli pretējs viedoklis: viens autovadītājs priecājās par šķiršanos, jo pēc šķiršanās atguva brīvību. “Tagad visa pasaule ir mana!”, – forumā priecājās šīs diskusijas dalībnieks. Un tomēr pat viņš atzīst, ka šķiršanās ir savs mīnuss - ar tiesas lēmumu bērnu dzīvesvieta tiek noteikta ar bijušo sievu.
Diskusijā piedalās arī viena no šoferu sievām: “Kad vīrs teica, ka brauks strādāt par starptautisko reisu šoferi, raudāju, iespējams, pusgadu, līdz samierinājos. Ne visas sievietes spēj dzīvot šādos apstākļos - galu galā, dažreiz jums ir nekavējoties jāpieņem lēmums par kādu nopietnu jautājumu, un nav ar ko konsultēties. Tādas lietas ir jānoskaidro un jāvienojas iepriekš, pirms došanās pie altāra. Tad būs mazāk pārpratumu un ciešanu.” Nobeigumā sieviete atzīmē – ja vīrs strādā par kravas auto vadītāju, sievai vienmēr ir nauda, bet vīra tuvumā nav.
"Sievietes, kuras pamet tālbraucējus, ir vainīgas par 50%, bet atlikušos 50 procentus no atbildības ir jāuzņemas pašiem vīriešiem. Attiecības saasina, kā likums, tas pats iemesls - vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk! Satiekot Eiropā šoferus, kuri strādā pa 6 mēnešiem, uzreiz rodas jautājums - vai viņiem ar galvu viss kārtībā? Kā prātīgs cilvēks var 6 mēnešus nerādīties mājās? Kā sevi cienoša sieviete var sadzīvot ar tādu cilvēku?» portālā fura.lt strīdējās viens no diskusijas par šoferu šķiršanās dalībniekiem.
Kravas autobraucēji, kas saskaras ar šo problēmu, iesaka saviem kolēģiem vairāk padomāt par to, ko sieva dara, kad viņu nav mājās, un uzdot sev jautājumu, kas viņiem ir svarīgāk: ģimene vai darba normetīvi?
Citi diskusiju dalībnieki norāda uz vēl vairākiem šķiršanās cēloņiem autovadītāju ģimenēs: paša autovadītāja laulības krāpšanu un ar to saistīta viņa sievas neuzticība. Turklāt sieva jūtas vientuļa un atņemta no vīra uzmanības.
Taču ir arī diametrāli pretējs viedoklis: viens autovadītājs priecājās par šķiršanos, jo pēc šķiršanās atguva brīvību. “Tagad visa pasaule ir mana!”, – forumā priecājās šīs diskusijas dalībnieks. Un tomēr pat viņš atzīst, ka šķiršanās ir savs mīnuss - ar tiesas lēmumu bērnu dzīvesvieta tiek noteikta ar bijušo sievu.
Diskusijā piedalās arī viena no šoferu sievām: “Kad vīrs teica, ka brauks strādāt par starptautisko reisu šoferi, raudāju, iespējams, pusgadu, līdz samierinājos. Ne visas sievietes spēj dzīvot šādos apstākļos - galu galā, dažreiz jums ir nekavējoties jāpieņem lēmums par kādu nopietnu jautājumu, un nav ar ko konsultēties. Tādas lietas ir jānoskaidro un jāvienojas iepriekš, pirms došanās pie altāra. Tad būs mazāk pārpratumu un ciešanu.” Nobeigumā sieviete atzīmē – ja vīrs strādā par kravas auto vadītāju, sievai vienmēr ir nauda, bet vīra tuvumā nav.
Attālums nav problēma
Nav pētījumu, kas pierādītu, ka kravas automašīnu vadītāju ģimenes izjūk biežāk nekā citiem pāriem. Arī Viļņas Universitātes Klīniskās un organizāciju psiholoģijas katedras docente Rasa Beliauskaitė atturas kategoriski apgalvot, ka šādu braucēju laulības it kā esot trauslākas.
“Izglābt jebkuru laulību ir pietiekami grūti. Ir ļoti svarīgi pārdomāt, kāds ir mans personīgais ieguldījums attiecību uzturēšanā, kā es personīgi risinu radušās problēmas. Pieaugušajiem cilvēkiem jāapzinās, ka laulība nav kaut kas tāds, kas veidojas spontāni. Tas ir kaut kas, ko viņi paši rada,” - stāsta R. Beliauskaite.
Un tomēr sarunbiedre atzīst, ka kravas automašīnu vadītāji saskaras ar nopietnākām grūtībām nekā tie laulātie pāri, kuri redz viens otru katru dienu.
Psihologa viedoklim piekrīt arī psihoterapeits un seksologs Viktors Šapurovs. Viņš apgalvo, ka kravas automašīnas vadītāja darbs ir nopietns pārbaudījums un risks viņa ģimenes locekļiem.
“Šeit ir vairākas problēmas: nav pastāvīgas dvēseliskās komunikācijas, nav regulāro seksuālo attiecību, praktiski nenotiek kopīga bērnu audzināšana,” - par problēmām stāsta speciāliste. “Šoferis, kurš atgriežas mājās tikai uz dažām dienām, jūtas kā viesis, nevis saimnieks. Mēģinājumi piedalīties bērnu audzināšanā vai kaut ko mainīt ir vairāk pašapmāns nekā patiesība. Galu galā patiesībā viņš nepiedalās bērnu audzināšanā.
Un tomēr, asoc. R. Beliauskaite vērš uzmanību uz to, ka šādu ģimeņu problēma nav attālums, kas šķir, bet gan neizveidotās pilnvērtīgās attiecības.
“Teorētiski tajās laulībās, kurās laulātie lielāko dzīves daļu pavada atsevišķi viens no otra vai kurās laulātos šķir attālums, problēmu vajadzētu būt vairāk. Bet tā nav aksioma. Dažos gadījumos sava veida attālums var būt sabiedrotais. Galvenais ir tas, ka tiek ieguldītas pūles, lai uzlabotu viņu laulības attiecības vai attiecības ar bērniem. To prasa gan vīrs, gan sieva,” - argumentē R. Beliauskaite.
“Izglābt jebkuru laulību ir pietiekami grūti. Ir ļoti svarīgi pārdomāt, kāds ir mans personīgais ieguldījums attiecību uzturēšanā, kā es personīgi risinu radušās problēmas. Pieaugušajiem cilvēkiem jāapzinās, ka laulība nav kaut kas tāds, kas veidojas spontāni. Tas ir kaut kas, ko viņi paši rada,” - stāsta R. Beliauskaite.
Un tomēr sarunbiedre atzīst, ka kravas automašīnu vadītāji saskaras ar nopietnākām grūtībām nekā tie laulātie pāri, kuri redz viens otru katru dienu.
Psihologa viedoklim piekrīt arī psihoterapeits un seksologs Viktors Šapurovs. Viņš apgalvo, ka kravas automašīnas vadītāja darbs ir nopietns pārbaudījums un risks viņa ģimenes locekļiem.
“Šeit ir vairākas problēmas: nav pastāvīgas dvēseliskās komunikācijas, nav regulāro seksuālo attiecību, praktiski nenotiek kopīga bērnu audzināšana,” - par problēmām stāsta speciāliste. “Šoferis, kurš atgriežas mājās tikai uz dažām dienām, jūtas kā viesis, nevis saimnieks. Mēģinājumi piedalīties bērnu audzināšanā vai kaut ko mainīt ir vairāk pašapmāns nekā patiesība. Galu galā patiesībā viņš nepiedalās bērnu audzināšanā.
Un tomēr, asoc. R. Beliauskaite vērš uzmanību uz to, ka šādu ģimeņu problēma nav attālums, kas šķir, bet gan neizveidotās pilnvērtīgās attiecības.
“Teorētiski tajās laulībās, kurās laulātie lielāko dzīves daļu pavada atsevišķi viens no otra vai kurās laulātos šķir attālums, problēmu vajadzētu būt vairāk. Bet tā nav aksioma. Dažos gadījumos sava veida attālums var būt sabiedrotais. Galvenais ir tas, ka tiek ieguldītas pūles, lai uzlabotu viņu laulības attiecības vai attiecības ar bērniem. To prasa gan vīrs, gan sieva,” - argumentē R. Beliauskaite.
Kurš vainīgs - vīrs vai sieva?
Ekspertu viedokļi par šiem jautājumiem saskan vienā - jebkurā gadījumā atbildība par attiecību uzturēšanu gulstas uz abiem laulātajiem.
“Ja sieva aizbrauca pie cita, tas nozīmē, ka viņas bijušajā ģimenē kaut kā pietrūka, kaut kas nebija kārtībā attiecībās. Ir svarīgi dzirdēt, par ko runā otrs, un tajā pašā laikā spēt uzstāt, lai jūs tiktu uzklausīts. Mēģinājums vienkārši paklausīt - neatkarīgi no tā, kurš no ģimenes locekļiem - nenovedīs pie laba. Laulātajiem ir pienākums piekāpties. Abiem jādomā, kā interesanti pavadīt laiku kopā, jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ilgāk palikt vienam ar otru,” - stāsta R. Beļauskaite.
Sarunas biedrs nevēlējās piekrist, ka autovadītāja profesijā ir vairāk kārdinājumu nekā citās profesijās.
“Pati par sevi” - piedzīvojumi pa kreisi - ”šī profesija neattaisno. Tas nav likteņa lemts. Jebkāda spriešana, ka savādāk nevar būt, ka nav citas izejas, ir pilnīgs absurds. Būt cienīgam ir pašam cilvēkam,” - argumentē R. Beliauskaite.
V. Šapurovs uzsver pastāvīga kontakta nozīmi, īpaši telefoniski.
"Šajā gadījumā ikdienas kontakti, pat ja tie ir dārgi un apmaksāti no savas kabatas, zināmā mērā kompensē ar šķiršanos saistītās problēmas: "Es zinu, ko tu elpo, tu zini, ko es elpoju, un es esmu bērnam pieejams." - Tas palīdz plānot un uzturēt kopīgu dzīvi. Kad ir pastāvīgs kontakts, šķirties nav jēgas,” saka psihoterapeits V. Šapurovs.
Viņaprāt, Skype sarunas zināmā mērā var kompensēt īstu intīmu attiecību trūkumu.
Laulības neuzticība: vīriešiem - fiziska, sievietēm - emocionāla.
“Ja sieva aizbrauca pie cita, tas nozīmē, ka viņas bijušajā ģimenē kaut kā pietrūka, kaut kas nebija kārtībā attiecībās. Ir svarīgi dzirdēt, par ko runā otrs, un tajā pašā laikā spēt uzstāt, lai jūs tiktu uzklausīts. Mēģinājums vienkārši paklausīt - neatkarīgi no tā, kurš no ģimenes locekļiem - nenovedīs pie laba. Laulātajiem ir pienākums piekāpties. Abiem jādomā, kā interesanti pavadīt laiku kopā, jāmeklē iespējas, kā pēc iespējas ilgāk palikt vienam ar otru,” - stāsta R. Beļauskaite.
Sarunas biedrs nevēlējās piekrist, ka autovadītāja profesijā ir vairāk kārdinājumu nekā citās profesijās.
“Pati par sevi” - piedzīvojumi pa kreisi - ”šī profesija neattaisno. Tas nav likteņa lemts. Jebkāda spriešana, ka savādāk nevar būt, ka nav citas izejas, ir pilnīgs absurds. Būt cienīgam ir pašam cilvēkam,” - argumentē R. Beliauskaite.
V. Šapurovs uzsver pastāvīga kontakta nozīmi, īpaši telefoniski.
"Šajā gadījumā ikdienas kontakti, pat ja tie ir dārgi un apmaksāti no savas kabatas, zināmā mērā kompensē ar šķiršanos saistītās problēmas: "Es zinu, ko tu elpo, tu zini, ko es elpoju, un es esmu bērnam pieejams." - Tas palīdz plānot un uzturēt kopīgu dzīvi. Kad ir pastāvīgs kontakts, šķirties nav jēgas,” saka psihoterapeits V. Šapurovs.
Viņaprāt, Skype sarunas zināmā mērā var kompensēt īstu intīmu attiecību trūkumu.
Laulības neuzticība: vīriešiem - fiziska, sievietēm - emocionāla.
Internetā var atrast daudz stāstu par "tauriņiem", kas apkalpo kravas automobiļus uz Polijas - Vācijas robežas un citur. Kāpēc vīrieši nevar pretoties šim kārdinājumam? V. Šapurovs domā, ka šāda uzvedība vīriešiem ir dabiska.
Kā saka seksologs, kravas automašīnas vadītājs ne ar ko neatšķiras no citiem vīriešiem. Viņam ir tāda pati fizioloģiska vajadzība pēc seksuālajām attiecībām kā jebkuram citam vīrietim.
“Šī vajadzība ir tik spēcīga, ka ir ļoti grūti, objektīvi grūti atturēties no kontakta ar citu sievieti,” - saka V. Šapurovs.
Lai autovadītāji, atrodoties citās valstīs, neizmantotu "tauriņu" pakalpojumus, laulāta pāra attiecībām - gan psiholoģiskām, gan intīmām - jābūt izcilām. R. Beliauskaite piekrīt šim viedoklim, taču vērš uzmanību uz to, ka laulības uzticība joprojām nezaudē savu nozīmi.
“Vīriešiem dzimumakts ir akts. Svarīgas ir nevis emocijas, bet gandarījums. Turklāt, ja tiek izveidots konkrēts uzņēmums, parādās kāds noskaņojums, sāk šķist, ka viss ir “forši”, - stāsta psiholoģe.
Viņasprāt, vīrieši tiek attaisnoti ar to, ka tā ir tikai fiziska nodevība. Ja sieviete pamet vīrieti, tad tā ir emocionāla nodevība, jo sievietēm emocionālās sajūtas ir svarīgākas par fiziskām. Tikmēr laulības piekrāpšana, pēc R. Beļauskaites domām, nenozīmē, ka laulība izjuks.
"Dažreiz psihologi saka, ka pastāv daži mīti. Viens no tiem ir pastāstīt viens otram par visu, kas notiek. Cits ir domāt, ka, ja cilvēks ir krāpies, tad laulība noteikti izjuks. Mēs, psihologi, varam strādāt pie šiem mītiem. Galvenais, lai pārim būtu dzīva emocionāla komunikācija,” - stāsta R. Beliauskaite.
Kā saka seksologs, kravas automašīnas vadītājs ne ar ko neatšķiras no citiem vīriešiem. Viņam ir tāda pati fizioloģiska vajadzība pēc seksuālajām attiecībām kā jebkuram citam vīrietim.
“Šī vajadzība ir tik spēcīga, ka ir ļoti grūti, objektīvi grūti atturēties no kontakta ar citu sievieti,” - saka V. Šapurovs.
Lai autovadītāji, atrodoties citās valstīs, neizmantotu "tauriņu" pakalpojumus, laulāta pāra attiecībām - gan psiholoģiskām, gan intīmām - jābūt izcilām. R. Beliauskaite piekrīt šim viedoklim, taču vērš uzmanību uz to, ka laulības uzticība joprojām nezaudē savu nozīmi.
“Vīriešiem dzimumakts ir akts. Svarīgas ir nevis emocijas, bet gandarījums. Turklāt, ja tiek izveidots konkrēts uzņēmums, parādās kāds noskaņojums, sāk šķist, ka viss ir “forši”, - stāsta psiholoģe.
Viņasprāt, vīrieši tiek attaisnoti ar to, ka tā ir tikai fiziska nodevība. Ja sieviete pamet vīrieti, tad tā ir emocionāla nodevība, jo sievietēm emocionālās sajūtas ir svarīgākas par fiziskām. Tikmēr laulības piekrāpšana, pēc R. Beļauskaites domām, nenozīmē, ka laulība izjuks.
"Dažreiz psihologi saka, ka pastāv daži mīti. Viens no tiem ir pastāstīt viens otram par visu, kas notiek. Cits ir domāt, ka, ja cilvēks ir krāpies, tad laulība noteikti izjuks. Mēs, psihologi, varam strādāt pie šiem mītiem. Galvenais, lai pārim būtu dzīva emocionāla komunikācija,” - stāsta R. Beliauskaite.
Kad nav citas izvēles...
Un tomēr – ko darīt, ja pāris, izņemot šķiršanos, neredz citu izeju? Pēc R. Beliauskaitės domām, lai cik grūti tas nebūtu, ar to ir jāsamierinās.
“Svarīgi ir saprast, ka šķiršanās ir trauma un milzīgas sāpes, kas ir jāpārcieš, jāiztur, jāpārcieš. Tavs spēks slēpjas tajā, ka tu to visu jūti un iztur. Smags darbs zināmā mērā palīdz – esi koncentrējies uz kaut ko citu, galvā nerodas nomācošas domas. No otras puses, tas viss nekur nepazūd,” - stāsta psiholoģe.
Ja situācija ir izveidojusies tādejādi, tad cilvēkam ir svarīgs atbalsts, komunikācija ar draugiem. Daudz sliktāk ir, ja cilvēks aiz izmisuma sāk slīcināt sevi alkoholiķu vai narkotiku purvā un nejaušu seksuālo piedzīvojumu virpulī.
“Tādā veidā cilvēks mēģina notrulināt savas sāpes, bet no tā visa viņa cilvēciskā būtne tikai turpina sabrukt, un dvēselē paliek tukšuma sajūta. Psihologam šeit nevajadzētu iesaistīties instrukcijās. Viņam pietiek pajautāt, kā cilvēks jūtas pēc šī visa? Galu galā viņš pats saprot, ka visi šie aptumsumi viņam nenesīs atvieglojumu,” - padomos dalās R. Beliauskaite.
No iepriekš minētā izriet, ka kravas automašīnas vadītāja ģimene ir sarežģīts uzdevums, kas prasa ievērojamas pūles no abām pusēm. Bet tomēr, tas ir iespējams. Tiem, kas apsver, dibināt ģimeni vai nē, viens no kravas automašīnu vadītāju foruma dalībniekiem stāstīja šādu līdzību: “Ja gribi dzīvot kā vīrietis un mirt kā suns, neprecies, bet ja tu gribi dzīvot kā suns un mirt kā vīrietis, tad apprecēties.” …Un kā tu domā? Viņš nodzīvoja 50 gadus kā vecpuisis, bet pēc tam apprecējās un pēc 3 gadiem nomira ... "
“Svarīgi ir saprast, ka šķiršanās ir trauma un milzīgas sāpes, kas ir jāpārcieš, jāiztur, jāpārcieš. Tavs spēks slēpjas tajā, ka tu to visu jūti un iztur. Smags darbs zināmā mērā palīdz – esi koncentrējies uz kaut ko citu, galvā nerodas nomācošas domas. No otras puses, tas viss nekur nepazūd,” - stāsta psiholoģe.
Ja situācija ir izveidojusies tādejādi, tad cilvēkam ir svarīgs atbalsts, komunikācija ar draugiem. Daudz sliktāk ir, ja cilvēks aiz izmisuma sāk slīcināt sevi alkoholiķu vai narkotiku purvā un nejaušu seksuālo piedzīvojumu virpulī.
“Tādā veidā cilvēks mēģina notrulināt savas sāpes, bet no tā visa viņa cilvēciskā būtne tikai turpina sabrukt, un dvēselē paliek tukšuma sajūta. Psihologam šeit nevajadzētu iesaistīties instrukcijās. Viņam pietiek pajautāt, kā cilvēks jūtas pēc šī visa? Galu galā viņš pats saprot, ka visi šie aptumsumi viņam nenesīs atvieglojumu,” - padomos dalās R. Beliauskaite.
No iepriekš minētā izriet, ka kravas automašīnas vadītāja ģimene ir sarežģīts uzdevums, kas prasa ievērojamas pūles no abām pusēm. Bet tomēr, tas ir iespējams. Tiem, kas apsver, dibināt ģimeni vai nē, viens no kravas automašīnu vadītāju foruma dalībniekiem stāstīja šādu līdzību: “Ja gribi dzīvot kā vīrietis un mirt kā suns, neprecies, bet ja tu gribi dzīvot kā suns un mirt kā vīrietis, tad apprecēties.” …Un kā tu domā? Viņš nodzīvoja 50 gadus kā vecpuisis, bet pēc tam apprecējās un pēc 3 gadiem nomira ... "
05.04.2022
Loģistikas blogs
© www.kravutransports.lv 2021
Par mums
Kontakti