Latvijas ostās aug kravu apjoms, bet dzelzceļā vērojams kritums - pēdējie loģistikas dati

2023.gada pirmajos divos mēnešos kopējais kravu apgrozījums Latvijas ostās sasniedza 7,7 miljonus tonnu. Salīdzinot ar 2022. gada sākumu, tas ir pieaugums par 2,7%. Gluži pretēji, dzelzceļa pārvadājumu kravu apgrozījums tobrīd saruka par 35,6 procentiem, līdz pat 2,8 miljoniem tonnu. Par to ziņo Latvijas Satiksmes ministrija.


Kopējo pozitīvo dinamiku ostās pēdējā laikā galvenokārt noteica naftas produktu un graudu kravu segmentu izaugsme. Kravu apgrozījumu nozīmīgi palielināja ostu aktīvais darbs, tāpat arī ka jaunu tirgu meklēšana un piesaiste, kā arī jaunu loģistikas pakalpojumu sniegšana klientiem.

Ventspils osta uz šo brīdi nodrošina labāko prāmju satiksmi uz Nīneshamnas ostu Stokholmā, savukārt Liepājas ostā ir ērtaka prāmju satiksme uz Travemindes ostu Ziemeļvācijā.

Šā gada pirmajos divos mēnešos kopējais naftas produktu apgrozījums Latvijas ostās sasniedza 1,4 miljonus tonnu - salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tas ir pieaugums par 22 procentiem. Apgrozījuma pieaugums naftas produktu segmentā, kā saka eksperti, ir saistīts ar naftas importētāju krājumu pieaugumu pirms Krievijas naftas produktu importa aizlieguma ES tirgū ieviešanas.

Graudu kravu apjoms pieauga par 16,4 procentiem. Tāpat nedaudz - par 4,5 procentiem - pieauga arī konteinerizētās kravas.

Rīgas ostā kopējais kravu apjoms pieauga par 2,3 procentiem, sasniedzot 3,6 miljonus tonnu. Pieaugums vērojams graudu kravu apgrozījumā, kas pieauga par 38,9 procentiem, konteinerkravu - par 10,4 procentiem, bet ogļu apgrozījums bija par 6,4 procentiem augstāks nekā pērn.

Ventspils ostā kravu apgrozījums pieauga par 2,5 procentiem, sasniedzot kopā 2,4 miljonus tonnu pārkrauto kravu. Kopējo apgrozījumu pozitīvi ietekmēja arī naftas produktu apgrozījuma pieaugums, kas tadējādi kompensēja ogļu apgrozījuma kritumu. Naftas produktu kravu apjoms pieauga par 40 procentiem, kokmateriālu kravu apjoms par 72 procentiem, graudu kravu apjoms pieauga par 21,1 procentu.

Kopējais kravu apjoms Liepājas ostā veidoja 1,3 miljonus tonnu, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu. Kritums skaidrojams ar kritumu konteinerpārvadājumu segmentā, ko savukārt kompensēja graudu, ro-ro un būvmateriālu apgrozījuma pieaugums. Graudu kravas pieauga par 2,9%, ro-ro – par 11%, būvmateriālu – par 17,7%.

Arī 2023.gads sākās ar kravu apgrozījuma pieaugumu Latvijas mazajās ostās, kur kopējais kravu apjoms pieauga par 19,4 procentiem. jeb 0,4 milj. tonnas.

Dzelzceļa pārvadājumu kopējais kravu apgrozījums šā gada diviem mēnešiem samazinājies līdz 2,8 miljoniem tonnu, kas ir 35,6 procenti. mazāk nekā pirms gada. Dzelzceļa pārvadājumu samazinājumu veido mēslošanas līdzekļu, ogļu, naftas produktu un kokmateriālu segmenti.

Tajā pašā laikā graudu apgrozījums pieauga par 13 procentiem, melno metālu - par 34 procentiem, rūdas - par 23 procentiem. Arī iekšzemes dzelzceļa kravu apjoms pieauga par 7,9 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem.

2022.gadā Latvijas ostu kravu apgrozījums palielinājās par 15,2 procentiem, līdz 48,07 miljoniem tonnu.Pozitīvu dinamiku kļuva iespējams, pateicoties lielajiem ogļu apjomiem no Kazahstānas, velmējamām kravām un kokmateriāliem.

Līderpozīcijās tobrīd atradās tieši Rīgas osta, kuras apgrozījums veidoja 23,51 miljonu tonnu kravu (+9,4 procenti). Otrajā vietā ir Ventspils osta ar 14,74 miljoniem tonnu (+33,1 procents), bet trešajā vietā ir Liepāja ar 7,6 miljoniem tonnu (+7,8 procenti).

21.05.2023