Lietuva: eksperti runā par transporta nozares attīstības palēnināšanos
Lietuva: eksperti runā par transporta nozares attīstības palēnināšanos
Lietuvas transporta un loģistikas nozares uzņēmumi aizejošo gadu vērtē kā neveiksmīgu un runā par transporta nozares attīstības palēnināšanos. Par to uzrakstīts ziņojumā, kas publicēts portālā 15min.lt.
Transporta un loģistikas uzņēmumu aptauja, ko veica Transporta inovāciju asociācija (TIA), liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu 2023. gadu uzskata par sarežģītu un ievērojama daļa uzņēmumu - par neveiksmīgu. Šādi noskaņojumi atspoguļojas norādītajās ieņēmumu izmaiņās. Piemēram, 60 % respondentu norādīja, ka viņu ieņēmumi šogad ir samazinājušies, un aptuveni 20 % aptaujāto apgalvoja, ka kritums ir bijis ievērojams. Pārējie atzina, ka ir nopelnījuši vairāk nekā iepriekšējos gados. Kopumā vispārējo ekonomikas lejupslīdes tendenci apstiprināja 69 % respondentu.
Transporta un loģistikas uzņēmumu aptauja, ko veica Transporta inovāciju asociācija (TIA), liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu 2023. gadu uzskata par sarežģītu un ievērojama daļa uzņēmumu - par neveiksmīgu. Šādi noskaņojumi atspoguļojas norādītajās ieņēmumu izmaiņās. Piemēram, 60 % respondentu norādīja, ka viņu ieņēmumi šogad ir samazinājušies, un aptuveni 20 % aptaujāto apgalvoja, ka kritums ir bijis ievērojams. Pārējie atzina, ka ir nopelnījuši vairāk nekā iepriekšējos gados. Kopumā vispārējo ekonomikas lejupslīdes tendenci apstiprināja 69 % respondentu.
“
"Tas varētu būt saistīts ar kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos, darbības izmaksu pieaugumu vai rentabilitātes samazināšanos." Transporta un loģistikas nozare, kas ir ekonomiskās aktivitātes barometrs, bieži vien ir viena no pirmajām, kas izjūt šādas lejupslīdes ietekmi".
Karš Ukrainā ir mainījis tradicionālos tirdzniecības ceļus, tāpēc Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmumi, kas darbojas Krievijas Federācijā un Baltkrievijā, ir ātri pārorientējušies uz jauniem tirgiem. Aptauja liecina, ka par jauniem galamērķiem ir kļuvuši Rietumi (66 %) un Vidusāzija (21 %), un uzņēmumi ir izmantojuši šo tirgu sniegtās iespējas, neraugoties uz sīvo konkurenci un cīņu par darbaspēku.
Kā galveno problēmu 55 % respondentu minēja augsto vietējo konkurenci jaunajos tirgos. Turklāt 32 % aptaujāto norādīja, ka viņiem ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus.
Kā galveno problēmu 55 % respondentu minēja augsto vietējo konkurenci jaunajos tirgos. Turklāt 32 % aptaujāto norādīja, ka viņiem ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus.
Reaģējot uz ekonomisko spiedienu, nozarē ir vērojamas izmaiņas personāla atlases tendencēs. 47 % aptaujāto ziņoja par darbinieku skaita samazināšanos, savukārt citi ir spējuši saglabāt esošos darbiniekus un pieņemt papildu darbiniekus. Aptaujā atklājās arī algu izmaiņas - 33 % ziņoja par stabilām algām, bet 49 % norādīja, ka algas viņu uzņēmumā ir palielinājušās.
Rugile Andziuškevičaite-Buze norāda, ka, lai gan statistika liecina par transporta nozares uzņēmumu ienākumu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada to pašu periodu, aptaujas rezultāti jau dod skaidru signālu, ka uzņēmumi gada otrajā pusē izjūt valdošo lejupslīdi. Aptuveni 65 % respondentu norādīja, ka vislielākās problēmas rada pieaugošās izmaksas (algas, kravas automobiļu degviela u. c.). Kara Ukrainā dēļ zaudētos tirgus kā lielāko gada problēmu minēja 43 % aptaujāto. Savukārt 44 % aptaujāto uzsvēra, ka problēma ir sankciju politika.
Digitālā transformācija Lietuvas transporta un loģistikas nozarē 2023. gadā ir sasniegusi stratēģisku pagrieziena punktu. Aptaujas dati liecina, ka 48 % uzņēmumu savus digitalizācijas centienus vērtē kā viduvējus, kas liecina, ka kritiskā masa ir uz plašākas tehnoloģiju ieviešanas sliekšņa. Par apņemšanos digitalizēt, neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, liecina fakts, ka liela daļa uzņēmumu (45 %) plāno saglabāt pašreizējo ieguldījumu līmeni digitālajā infrastruktūrā. Tomēr ceļš uz pilnīgu digitālo pārveidi nav bez šķēršļiem. Kā galveno šķērsli digitalizācijai 54 % uzņēmumu min kompetenču trūkumu, bet 43 % - finanšu resursu trūkumu, kas atspoguļo ekonomisko realitāti. Tomēr 38 % respondentu apgalvo, ka nav iepazinušies ar eFTI (Kravu pārvadājumu elektroniskās informācijas regula), un tikai 12 % norāda, ka ir iepazinušies ar eFTI prasībām.
Rugile Andziuškevičaite-Buze norāda, ka, lai gan statistika liecina par transporta nozares uzņēmumu ienākumu pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada to pašu periodu, aptaujas rezultāti jau dod skaidru signālu, ka uzņēmumi gada otrajā pusē izjūt valdošo lejupslīdi. Aptuveni 65 % respondentu norādīja, ka vislielākās problēmas rada pieaugošās izmaksas (algas, kravas automobiļu degviela u. c.). Kara Ukrainā dēļ zaudētos tirgus kā lielāko gada problēmu minēja 43 % aptaujāto. Savukārt 44 % aptaujāto uzsvēra, ka problēma ir sankciju politika.
Digitālā transformācija Lietuvas transporta un loģistikas nozarē 2023. gadā ir sasniegusi stratēģisku pagrieziena punktu. Aptaujas dati liecina, ka 48 % uzņēmumu savus digitalizācijas centienus vērtē kā viduvējus, kas liecina, ka kritiskā masa ir uz plašākas tehnoloģiju ieviešanas sliekšņa. Par apņemšanos digitalizēt, neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, liecina fakts, ka liela daļa uzņēmumu (45 %) plāno saglabāt pašreizējo ieguldījumu līmeni digitālajā infrastruktūrā. Tomēr ceļš uz pilnīgu digitālo pārveidi nav bez šķēršļiem. Kā galveno šķērsli digitalizācijai 54 % uzņēmumu min kompetenču trūkumu, bet 43 % - finanšu resursu trūkumu, kas atspoguļo ekonomisko realitāti. Tomēr 38 % respondentu apgalvo, ka nav iepazinušies ar eFTI (Kravu pārvadājumu elektroniskās informācijas regula), un tikai 12 % norāda, ka ir iepazinušies ar eFTI prasībām.
“
"Neraugoties uz šīm problēmām, nozares virzība uz digitalizāciju ir stratēģisks manevrs, lai racionalizētu darbību, uzlabotu efektivitāti un atklātu jaunus vērtības piedāvājumus. Nozare atzīst digitalizāciju ne tikai kā obligātu uzlabojumu, bet arī kā būtisku spēles mainītāju, kas palīdz nodrošināt uzņēmējdarbības nākotni."
Lietuvas transporta un loģistikas nozarē ir vērojama apzināta pāreja uz ilgtspēju - 42 % uzņēmumu pozitīvi vērtē ES centienus līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta radītās CO2 emisijas. Aptauja arī parādīja, ka 35 % uzņēmumu vēl nav sākuši īstenot ilgtspējas pasākumus, kas norāda uz neizmantotu potenciālu un galveno ceļu, pa kuru jāiet visai nozarei. Lai samazinātu oglekļa emisijas, lielākā daļa respondentu (52 %) modernizē savu autoparku, ieguldot līdzekļus ekonomiskāku degvielas patēriņu vai alternatīvās enerģijas transportlīdzekļu iegādē. Turklāt 43 % izmanto digitālo maršrutu optimizāciju. 83 % aptaujāto uzņēmumu apgalvo, ka nav sagatavojušies jaunajām ilgtspējības prasībām un to tiesiskajam regulējumam, kas tiem uzliek par pienākumu iesniegt ilgtspējības ziņojumus. Aptauja arī liecina, ka 29 % uzņēmumu to neļauj darīt klientu nevēlēšanās segt izmaksas, kas saistītas ar videi draudzīgākiem transporta risinājumiem. Tas liecina, ka ir nepieciešama nozares mēroga sadarbība un patērētāju izglītošana, lai veicinātu ilgtspējīgāku ekosistēmu.
Gada nogalē Lietuvas transporta un loģistikas nozare ar piesardzīgu optimismu un bažām raugās uz 2024. gadu - liela daļa respondentu (47 %) uzskata, ka nākamie gadi būs līdzīgi pašreizējiem, bet 35 % sagaida būtisku pasliktināšanos. 17 % respondentu cer, ka 2024. gads nozarei būs labāks. 2024. gadā galvenā nozīme būs spējai pielāgoties mainīgajām tirgus vajadzībām, digitālajai transformācijai un darbības izmaksu pārvaldībai. Turklāt, veidojot nozares trajektoriju, liela nozīme būs arī ārējo notikumu, piemēram, kara Ukrainā un ES politikas, ietekmei.
Atgādinam, ka šobrīd esošais piedāvājums pārvadājumu tirgū pārsniedz pieprasījumu. Pārvadātāji Lietuvā pašlaik situāciju raksturo kā stabilu, taču viņus ietekmē patēriņa kritums citās ES valstīs.
Gada nogalē Lietuvas transporta un loģistikas nozare ar piesardzīgu optimismu un bažām raugās uz 2024. gadu - liela daļa respondentu (47 %) uzskata, ka nākamie gadi būs līdzīgi pašreizējiem, bet 35 % sagaida būtisku pasliktināšanos. 17 % respondentu cer, ka 2024. gads nozarei būs labāks. 2024. gadā galvenā nozīme būs spējai pielāgoties mainīgajām tirgus vajadzībām, digitālajai transformācijai un darbības izmaksu pārvaldībai. Turklāt, veidojot nozares trajektoriju, liela nozīme būs arī ārējo notikumu, piemēram, kara Ukrainā un ES politikas, ietekmei.
Atgādinam, ka šobrīd esošais piedāvājums pārvadājumu tirgū pārsniedz pieprasījumu. Pārvadātāji Lietuvā pašlaik situāciju raksturo kā stabilu, taču viņus ietekmē patēriņa kritums citās ES valstīs.
09.05.2024
Loģistikas blogs