Lietuva ir izveidojusi jaunu intermodālu pakalpojumu, izmantojot Kauņu. "Šie ir jaunie vārti no Krievijas uz Eiropu"

Pavisam nesen Lietuvā tika atvērts viens no svarīgākajiem intermodālo termināļiem šajā Eiropas daļā. Rail Baltica vajadzībām izveidotais dzelzceļa mezgls Kauņā ir vistālākais punkts uz austrumiem no Eiropas dzelzceļa tīkla. Pēc ekspertu domām, tas ir svarīgs solis, lai izveidotu pilnvērtīgu komunikācijas asi austrumu-rietumu sakaros.


Intermodālā termināļa atvēršana Kauņā ļaus izmantot paplašināto vēl 2015. gadā posmu starp Kauņu un Polijas robežu, kā arī uzsākt intermodālos savienojumus vēl pirms Rail Baltica projekta pabeigšanas. Lietuvā ir divu veidu sliežu ceļa platums - plaša, kura ir 1520 mm (93,7 procenti no dzelzceļa tīkla) un normāla, kura ir 1435 mm (6,3 procenti). Kauņas intermodālo savienojumu ar pārējo Eiropu padarīja iespējamu Eiropas maršrutu izbūve 120 kilometru posmā starp jauno kravu termināli un Polijas un Lietuvas robežu, kas pastāv lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.

Kauņas dzelzceļa mezgla rekonstrukcija un pielāgošana bija viens no sarežģītākajiem infrastruktūras projektiem valstī. Tas ir nopietns solis, lai radītu konkurētspējīgas priekšrocības Lietuvai kā loģistikas centram ar dzelzceļa savienojumiem ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) valstīm. Lietuva ir izveidojusi funkcionālu intermodālu savienojumu ar Eiropas rūpniecības un biznesa centru, ļaujot puspiekabju tiešos dzelzceļa pārvadājumus caur Vācijas un Polijas teritoriju.

Pārvadātāji paļaujas uz intermodālajiem pārvadājumiem

Girteka Logistics pirmie izmēģināja jauno maršrutu. 16. jūlijā Lietuvas pārvadātāja puspiekabes atstāja Tilburgu Nīderlandē un pēc četrām dienām ieradās Kauņā. Pēc Girteka vārdiem spriežot, pateicoties kravas terminālim Kauņā, uzņēmums saviem klientiem var piedāvāt vēl vairāk vietu, kas būs pieejamas pateicoties dzelzceļam, kas ļaus pārvadāt vairāk kravu videi draudzīgā veidā.

Gadā Girteka Logistics pabeidza aptuveni 5% intermodālo risinājumu preču pārvadāšanā. Šogad, šie pārvadātāji savu rezultātu jau ir dubultojuši. Uzņēmums plāno katru gadu palielināt pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomu, lai līdz 2025. gadam sliedēm "pārvietotu" aptuveni 20 procentus no visa transporta realizācijām.

Lietuvas vārti uz Eiropu

Lietuvas transporta ministrs Marius Skuodis sacīja, ka terminālī Kauņā ieradīsies divi vilcieni nedēļā, un līdz gada beigām to skaits palielināsies līdz četriem. Viņš arī paziņoja, ka nākamgad tiks būvēts jauns maršruts no Itālijas ziemeļiem, no kurienes preces pa dzelzceļu nonāks tieši Kauņā.

Katru gadu, caur Polijas-Lietuvas robežu tiek pārvestas apmēram 24 miljoni tonnu kravas. Tas, pēc ministrijas domām, ir milzīgs potenciāls intermodālo pārvadājumu operatoriem. Pēc ministra domām, atbilstoša intermodālā struktūra "ļaus ekonomiskāk izmantot energoresursus, ievērojami samazinās CO2 emisijas un palielinās ceļu satiksmes drošību".

Par Rail Baltica ieviešanu Lietuvā, atbildīgā uzņēmuma LTG Infra izpilddirektors, Karolis Sanovskis, sacīja, ka terminālis Kauņā kalpo kā vārti uz Eiropu - tās teritorijā ir iespējams pārkraut preces no plašā Krievijas sliežu ceļa uz šaurajiem Eiropas ceļiem un otrādi. Turklāt šeit var veikt pārkraušanas darbības no viena transporta veida uz citu. Turklāt, terminālis ir pielāgots arī puspiekabju apstrādei.

Rail Baltica tuvākajos nākotnes plānos ir apvienot Varšavu, Kauņu, Rīgu un Tallinu līdz 2026. gadam. Šī projekta kopējās izmaksas Baltijas valstīs ir aptuveni 5,8 miljardi eiro. Tīkla garums ir 870 km, no kuriem gandrīz 400 km būs Lietuvā vien. Maršruts Baltijas valstīs iet no Polijas robežas caur Kauņu un Paņevežu, Latvijā tas šķērsos Rīgu, Igaunijā - Pērnavu un Tallinu.