Lietuva: ko pārvadātāji sagaida 2024. gadā

Neskatoties uz ieņēmumu pieaugumu par gandrīz 14 % un pārvadājumu apjoma pieaugumu par 17 %, Lietuvas pārvadātāji pagājušo gadu dēvē par grūtu, taču ar nepacietību gaida nākamo gadu, sagaidot jaunus izaicinājumus. Par to mēs uzzinājam no LRT.lt un Delfi.lt portālos publicētajiem materiāliem.


Transporta uzņēmumus apvienojošo organizāciju pārstāvji atgādina, ka arī 2024. gadā viena no lielākajām nozares problēmām Lietuvā būs autovadītāju trūkums, un uzņēmumu darbības rezultāti būs atkarīgi ne tikai no ekonomikas attīstības, bet arī no darbā pieņemšanas iespējām un ģeopolitiskajiem notikumiem. Starptautiskās Transporta un loģistikas alianses (TTLA) vadītājs Povilas Drižas norādīja, ka 2023. gads salīdzinājumā ar 2022. gadu ir vairāk negatīvs nekā pozitīvs. Viņš sacīja, ka pat pēc tam, kad bija pārvadāts vairāk kravu, uzņēmumu peļņa samazinājas pieaugošo darbības izmaksu dēļ. Savukārt Lietuvas Nacionālās autopārvadātāju asociācijas "Linava" ģenerālsekretārs Zenonas Buivids (Zenonas Buividas) sacīja, ka uzņēmumu rezultāti pasliktinās nevis darba kvalitātes, bet gan ģeopolitisko lēmumu dēļ.

Viņš raksturoja ES mobilitātes paketi kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem pārvadātājiem milzīgo finansiālo risku un administratīvā sloga dēļ.

SEB bankas ekonomists Tadas Povilauskas uzskata, ka konkurence nozarē radusies, jo samazinājies pasūtījumu skaits, savukārt transporta uzņēmumu rentabilitāte šogad ir samazinājusies līdz 2020. gada līmenim. Pēc viņa domām, rentabilitātes kritums tik ļoti neietekmēs lielos transporta uzņēmumus, bet mazajiem pārvadātājiem tas var kļūt par izdzīvošanas jautājumu.

Zenonas Buividas sacīja, ka sakarā ar neskaidro nākotni tirgos mazajiem transporta uzņēmumiem pašlaik ir vēl viena liela problēma - bankas tiem nepiešķir aizdevumus, jo uzskata, ka šādi uzņēmumi ir riskanti. Tadas Povilauskas piebilst, ka mazie uzņēmumi ir jutīgāki pret finansējuma trūkumu vai augstākām kapitāla izmaksām, ko veicina arī mazāki pasūtījumi un lēni kravu pārvadājumu pakalpojumi. Viņš sacīja, ka lielie uzņēmumi, vismaz tie, ar kuriem strādā SEB banka, ir mācījušies no iepriekšējo krīžu mācībām un ir uzkrājuši pietiekamas rezerves melnai dienai, tāpēc kapitāla vērtības pieaugums vai citi negatīvi procesi tos tik ļoti neietekmēs.

Klaipēdas trans-ekspedīcijas uzņēmums, kas pārvadā dažādas, tostarp negabarīta kravas uz Skandināviju un dažām citām Eiropas valstīm, nodarbojas ar aptuveni 60 kravas automašīnām un pēc šī rādītāja pieder pie mazajiem un vidējiem nozares uzņēmumiem. Tā vadītājs Gintauts Šiaškus sacīja, ka pašreizējā tirgus situācija ir tāda, ka darbība nav nerentabla, bet nav arī rentabla. Uzņēmums 2022. gadā guva 8,6 miljonus eiro ieņēmumu un nopelnīja 577 tūkstošus eiro. Gintauts Šiaškus sacīja, ka vasarā jūtams kravu apjoma kritums, bet gada beigās jau bija vērojamas pozitīvas pazīmes, tāpēc viņš sagaida izrāvienu 2024. gadā.

Tadas Povilauskas saka, ka Eiropā, kas ir Lietuvas transporta uzņēmumu galvenais tirgus, nākamgad tiek prognozēta minimāla ekonomikas izaugsme, tāpēc viņš šaubās, vai kravu pārvadājumi būtiski palielināsies. Povilas Drižas piebilst, ka Lietuvas pārvadātājiem daudz kas būs atkarīgs no Vācijas ekonomikas un no tā, kā attīstīsies šīs valsts rūpniecība.

Viņš nešaubās, ka 2024. gadā vairuma transporta uzņēmumu izmaksas pieaugs tikai tāpēc, ka decembrī Vācijā stājās spēkā paaugstinātās ceļa nodevas kravas automobiļiem un tika ieviests papildu oglekļa nodoklis. Papildu izmaksas, viņaprāt, varētu ietekmēt pakalpojumu cenu noteikšanu; tie varētu kļūt dārgāki.

Zenonas Buividas uzskata, ka valdība, kas šā gada novembrī palielināja ārvalstnieku nodarbinātības kvotas, ir pieņēmusi labu un nozarei labvēlīgu lēmumu, atrisinot autovadītāju trūkuma problēmu Lietuvā. Pēc viņa teiktā, kvotu limits tiek ātri izsmelts arī tā sauktās "pastkastītes" problēmas dēļ. Viņš piebilst, ka nākamā gada Seima vēlēšanas Lietuvā nesīs būtiskas politiskas pārmaiņas, un viņš sagaida, ka varas iestādes ar sapratni izturēsies pret transporta nozari.

Pārvadātāji arī cer, ka 2024. gadā tiks atcelts ES Mobilitātes paketes noteikums par kravas automašīnu atgriešanu reģistrācijas valstī ik pēc 8 nedēļām. TTLA aprēķinājusi, ka kravas automobiļu atgriešana vien palielina Lietuvas transporta nozares gada izmaksas par vairāk nekā 620 miljoniem eiro un rada papildu oglekļa dioksīda emisijas 300 miljonu tonnu apmērā gadā.

Povilas Drižas uzskata, ka Lietuvas pārvadātājiem tuvākajā laikā nevajadzētu radikāli mainīt tirgus, kuros tie darbojas, lai gan viņi ir ieinteresēti Āzijas preču pārvadājumos uz ES caur Turciju. Pēc viņa domām, pašlaik jebkura niša būtu jāizvērtē caur pašreizējo starptautisko sankciju prizmu.

Kopumā nozares ieņēmumi 2023. gadā pieauga par 13 %, salīdzinot ar 10 % iepriekšējā gadā. Lietuvas kravu autopārvadājumu uzņēmumi pagājušā gada trijos ceturkšņos guva 8,007 miljardus eiro (bez PVN) ieņēmumu, kas ir par 13,5 % vairāk nekā 2022. gadā tajā pašā periodā (7,054 miljardi eiro). Deviņos mēnešos uzņēmumi pārvadāja 92,3 miljonus tonnu kravu, kas ir par 17,3 % vairāk nekā gadu iepriekš, kad pārvadāja 78,7 miljonus tonnu. Transporta un noliktavu uzņēmumu radītā pievienotā vērtība 2022. gadā bija aptuveni 7 miljardi eiro (tā laika cenās) - aptuveni 10% no valstī radītā iekšzemes kopprodukta (67,4 miljardi eiro).

Lietuvas Autoceļu direkcija (LAKD) norāda, ka viens no svarīgākajiem darbiem nākamajā gadā būs Lietuvas lielākā neatkarīgā ceļu infrastruktūras projekta "Via Baltica" no Marijampoles līdz Lietuvas un Polijas robežai īstenošanas turpināšana. 2023. gadā tika pabeigti 2 no 4 plānotajiem "Via Baltica" atjaunošanas posmiem, kuru garums pārsniedz 12 kilometrus.

Tāpat 2024. gadā plānots sākt būvdarbus Jonavas apvedceļa pie Ruklas militārā poligona.

Liela uzmanība tiks pievērsta satiksmes drošībai un tiltu, viaduktu un estakāžu uzturēšanai valstī. Jo īpaši Trakas viadukts, ceļa Kauņa-Marijampole-Suvalkai estakāde (Sargenai). Plānots, ka 2024. gadā tiks uzsākta tiltu pār Nevežiem, Šaņiem, Dubisas rekonstrukcija, kā arī pagaidu tilta pār Krūnasu būvniecība.

Biedrības "Lietuvos keliai" vadītājs Šarūnas Frolenko sacīja, ka viņu uztrauc autoceļu un citu ceļu remontdarbu apjoms nākamajā gadā.

Atgādinam, ka Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmumi šo gadu vērtē kā sarežģītu - ekonomiskā lejupslīde un ģeopolitiskā spriedze ierobežoja starptautiskās tirdzniecības izaugsmi, tāpēc kravu pārvadājumu tirgus joprojām bija ļoti nestabils. Turklāt transporta nozare joprojām kritiski vērtē trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības kvotas.

29.02.2024