MENU

Lietuva: palīdzība Ukrainai būtu jāpaplašina, uzlabojot Baltijas valstu loģistiku

kars ukraina, kravas uz ukrainu
Lietuvas prezidents Gitāns Nausēda ir paziņojis, ka mēģinājumi palīdzēt Krievijai uzbruktajai Ukrainai eksportēt tās lauksaimniecības produktus ir atklājuši Baltijas valstu nepietiekamās transporta iespējas. Par to mēs uzzinājam no LRT.lt portālā publicētā materiāla.


Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kopīgā preses konferencē apsprieda reģionālās drošības un infrastruktūras jautājumus, kā arī atbalstu Ukrainai. Saskaņā ar kopīgajiem paziņojumiem mēģinājumi palīdzēt Ukrainai lauksaimniecības produktu eksportā jau agrāk liecināja par nepietiekamu valstu savstarpējo joslu platumu. Kā problēmas risinājums tika atzīta nepieciešamība paātrināt Rail Baltica projekta īstenošanu. Gitans Nausēda uzsvēra, ka ar nepacietību gaida pasažieru vilciena Vilņa-Rīga reisa atsākšanu šā gada beigās, un atzinīgi novērtēja plānus nākamgad uzsākt vilciena Tartu-Rīga kustību.

Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkevičs (Edgaras Rinkevičius) sacīja, ka Rail Baltica ir svarīgs ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī drošībai.

"Mums ir jācenšas un jāstrādā, lai Rail Baltica tīkls kļūtu par veiksmes stāstu. Ne tikai, lai savienotu mūsu valsti ar Eiropu, bet arī lai nodrošinātu militāro mobilitāti šajos ģeopolitiskās nenoteiktības laikos."

Edgaras Rinkevičius

Paredzams, ka Lietuvas Rail Baltica tiks savienots ar Polijas dzelzceļa sistēmu 2028. gadā, un visu projektu, kas savieno Baltijas valstis ar Eiropu, plānots pabeigt 2030. gadā. Rail Baltica dzelzceļa līnijas kopējais garums Baltijas valstīs sasniegs 870 kilometrus, bet Lietuvā šī posma garums būs 392 kilometri.

Savukārt Igaunijas prezidents Alars Karis (Alar Karis) sacīja, ka centieni palīdzēt Ukrainai ir bijuši veiksmīgi un ka valsts darbojas, neraugoties uz karu, ātri īsteno reformas un ir gatava atdot Krievijas okupētās teritorijas.
Logist.Today atgādina, ka ES gatavo 12. sankciju paketi pret Krieviju. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes darbā.

Sanāksmes laikā Lietuvas ministrs uzsvēra, ka Rietumiem ir skaidri jāizskaidro, ko nozīmē atbalstīt Ukrainu tik lielā mērā, cik nepieciešams. Gabrielius Landsbergis uzskata, ka ES 12. sankciju pakete pret Krieviju nav pārāk vērienīga un ir paredzēta "nepilnību lāpīšanai", nevis lēmumiem, kam varētu būt nopietnas sekas. Politiķis ir arī vīlies, ka jaunajā sankciju paketē nav iekļauts Baltkrievijas jautājums.

"Šodien mēs atrodamies svarīgā krustcelēs - ir pienācis laiks sev skaidri atbildēt, ko nozīmē atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams. Līdz šim vārdi "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams" ir nozīmējuši "tik ilgi, kamēr mēs varam panākt vienošanos". Tagad ir pienācis laiks vēlreiz apliecināt, ka uzvara Ukrainā ir mūsu stratēģiskā apņemšanās."

Gabrielius Landsbergis

Ja tas netiks izdarīts, viņš sacīja, ka "mēs visi būsim liecinieki kara pret Ukrainu negatīvajām sekām reģionā un pasaulē". Gabrielius Landsbergis arī piebilda, ka Austrumu partnerības nākotne būs atkarīga no Briselē notiekošajā sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem.

Seko Kravu Transportam arī Facebook vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
04.01.2024

Loģistikas blogs