MENU
Pote Eiropas Savienības ekonomikai: ieplānots atveseļošanās kurss
Pandēmija ir devusi taustāmu triecienu Eiropas ekonomikai. Kopš robežu slēgšanas sākuma eksports no Eiropas Savienības uz citām pasaules valstīm ir samazinājies par 9,4%. salīdzinājumā ar 2019. gadu imports - par 11,6 procentiem. Tirdzniecība ES iekšienē samazinājās par 7,5 procentiem.
Transporta un loģistikas nozare nav izņēmums. Krīze, kas radās pēc pieprasījuma izmaiņām, rūpniecības uzņēmumu darbības apturēšanas un uzliktajiem ierobežojumiem, noveda pie kravu pārvadājumu nelīdzsvarotības. Eiropas Savienības valstu ekonomika cieš ievērojamus zaudējumus.
Dažādas smaguma pakāpes ierobežojumi ir mainījuši uzņēmējdarbības vidi, un spējīgu uzņēmumu skaits ir samazinājies. Saskaņā ar dažām aplēsēm kravu pārvadājumu tirgus 2021. gadā zaudēs apjomu līdz 40 procentiem. salīdzinājumā ar 2019. gadu. Pieprasījums pēc ātras preču piegādes saliktos pārvadājumos (LTL) pieaug un samazinās pēc pilnas transportlīdzekļa slodzes (FTL).
Transporta un loģistikas nozare nav izņēmums. Krīze, kas radās pēc pieprasījuma izmaiņām, rūpniecības uzņēmumu darbības apturēšanas un uzliktajiem ierobežojumiem, noveda pie kravu pārvadājumu nelīdzsvarotības. Eiropas Savienības valstu ekonomika cieš ievērojamus zaudējumus.
Dažādas smaguma pakāpes ierobežojumi ir mainījuši uzņēmējdarbības vidi, un spējīgu uzņēmumu skaits ir samazinājies. Saskaņā ar dažām aplēsēm kravu pārvadājumu tirgus 2021. gadā zaudēs apjomu līdz 40 procentiem. salīdzinājumā ar 2019. gadu. Pieprasījums pēc ātras preču piegādes saliktos pārvadājumos (LTL) pieaug un samazinās pēc pilnas transportlīdzekļa slodzes (FTL).
Krītošs pieprasījums
Eiropā attiecībā uz produktiem vislielākais pieprasījuma kritums reģistrēts enerģētikas nozarē, kam seko automobiļu rūpniecība un rūpniecības preces. Pārtika un dzērieni, izejvielas un ķīmiskās vielas tika iekļautas mazajā grupā ar pieprasījuma līmeni tuvu 2019. gada rādītājiem.
Būvmateriālu ražošanā un metalurģijā pieprasījuma kritums pēc loģistikas pakalpojumiem Eiropas tirgū maksimuma periodos sasniedza 40-50 procentus. Savukārt citas produkcijas jomās, piemēram, ūdenī un dzērienos, FMCG pieauga par 20-30%. Tajā pašā laikā situācijas samazināšanās nozarē nenozīmē, ka šī nozare loģistikas pakalpojumu sniedzējam kļūst neperspektīva.
Piemēram, mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, būvmateriālu jomas ir uzrādījušas spēcīgu kritumu pandēmijas periodā. Tomēr aizņemtais tirgus apjoms ļauj mums palikt to nozaru sarakstā, kurās ir palielināts pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem. Atšķirībā no farmācijas un kokapstrādes, kur pieprasījums pēc piegādes pandēmijas laikā ir pieaudzis, tomēr, salīdzinot ar citām nozarēm, kravu pārvadājumu apjoms ir neliels.
Eiropā attiecībā uz produktiem vislielākais pieprasījuma kritums reģistrēts enerģētikas nozarē, kam seko automobiļu rūpniecība un rūpniecības preces. Pārtika un dzērieni, izejvielas un ķīmiskās vielas tika iekļautas mazajā grupā ar pieprasījuma līmeni tuvu 2019. gada rādītājiem.
Būvmateriālu ražošanā un metalurģijā pieprasījuma kritums pēc loģistikas pakalpojumiem Eiropas tirgū maksimuma periodos sasniedza 40-50 procentus. Savukārt citas produkcijas jomās, piemēram, ūdenī un dzērienos, FMCG pieauga par 20-30%. Tajā pašā laikā situācijas samazināšanās nozarē nenozīmē, ka šī nozare loģistikas pakalpojumu sniedzējam kļūst neperspektīva.
Piemēram, mašīnbūves, ķīmiskās rūpniecības, būvmateriālu jomas ir uzrādījušas spēcīgu kritumu pandēmijas periodā. Tomēr aizņemtais tirgus apjoms ļauj mums palikt to nozaru sarakstā, kurās ir palielināts pieprasījums pēc loģistikas pakalpojumiem. Atšķirībā no farmācijas un kokapstrādes, kur pieprasījums pēc piegādes pandēmijas laikā ir pieaudzis, tomēr, salīdzinot ar citām nozarēm, kravu pārvadājumu apjoms ir neliels.
Pieprasījuma raksturs
2020. gadā Ķīna kļuva par ES dominējošo partneri, ko apliecina importa (+5,6 procenti) un eksporta (+2,2 procenti) pieaugums. Tajā pašā laikā tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm fiksēts ievērojams importa (-13,2 procenti) un eksporta (-8,2 procenti) kritums.
Pandēmija ir ietekmējusi pieprasījuma būtību. Patērētāju vēlmes strauji mainās, un uzņēmumiem ir nepieciešami ātri risinājumi. Izmaiņu ieviešanas ātrumu ietekmē ražošanas vietu tuvums galapatērētājam. Piegādes ķēdes grūtības slēgšanas laikā piespieda ražotājus pārskatīt savu attīstības stratēģiju.
Piemēram, Francijā arodbiedrības arvien vairāk pieprasa vietējiem uzņēmumiem to ražotņu pārvietošanu uz iekšzemi. ES ir tendence samazināties vienības izmaksām, jo jauda tiek uzlabota atbilstoši nākotnes modeļa nozarei. Ja pie preču ražošanas izmaksām pieskaitām izmaksas par loģistikas pakalpojumiem piegādei no cita kontinenta un ņemam vērā transporta oglekļa emisijas, tad iespējams, ka tuvākajā nākotnē būs tendence pārcelt rūpnīcas uz Eiropas Savienība.
Protams, gribētos ticēt, ka 2021. gada 3. ceturksnī ES ekonomikā izaugsme būs salīdzināma ar lēcienu pēc robežu slēgšanas atcelšanas pagājušajā gadā. Spriežot pēc pašreizējiem karantīnas pasākumu atvieglojumiem, ir priekšnoteikumi pozitīvā scenārija atkārtošanai.
2020. gadā Ķīna kļuva par ES dominējošo partneri, ko apliecina importa (+5,6 procenti) un eksporta (+2,2 procenti) pieaugums. Tajā pašā laikā tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm fiksēts ievērojams importa (-13,2 procenti) un eksporta (-8,2 procenti) kritums.
Pandēmija ir ietekmējusi pieprasījuma būtību. Patērētāju vēlmes strauji mainās, un uzņēmumiem ir nepieciešami ātri risinājumi. Izmaiņu ieviešanas ātrumu ietekmē ražošanas vietu tuvums galapatērētājam. Piegādes ķēdes grūtības slēgšanas laikā piespieda ražotājus pārskatīt savu attīstības stratēģiju.
Piemēram, Francijā arodbiedrības arvien vairāk pieprasa vietējiem uzņēmumiem to ražotņu pārvietošanu uz iekšzemi. ES ir tendence samazināties vienības izmaksām, jo jauda tiek uzlabota atbilstoši nākotnes modeļa nozarei. Ja pie preču ražošanas izmaksām pieskaitām izmaksas par loģistikas pakalpojumiem piegādei no cita kontinenta un ņemam vērā transporta oglekļa emisijas, tad iespējams, ka tuvākajā nākotnē būs tendence pārcelt rūpnīcas uz Eiropas Savienība.
Protams, gribētos ticēt, ka 2021. gada 3. ceturksnī ES ekonomikā izaugsme būs salīdzināma ar lēcienu pēc robežu slēgšanas atcelšanas pagājušajā gadā. Spriežot pēc pašreizējiem karantīnas pasākumu atvieglojumiem, ir priekšnoteikumi pozitīvā scenārija atkārtošanai.
11.08.2021
Loģistikas blogs
© www.kravutransports.lv 2021
Par mums
Kontakti