MENU
Mobilitātes pakete veic turpmākas izmaiņas, tai skaitā arī divas vispretrunīgākās
Pavisam nesen, 21. februārī, ES stājas spēkā nākamās Mobilitātes paketes ieviestās izmaiņas. Tajos ietilpst vispretrunīgākie, proti, tie, kas saistīti ar kravas automašīnu atgriešanu un kabotāžas pārvadājumu ierobežojumiem.
Tā kā izmaiņas ir stājušās spēkā 2. februārī, ir pienācis laiks uzzināt par to vairāk informācijas. Kas būtu jāņem vērā Eiropas pārvadātājiem?
Tā kā izmaiņas ir stājušās spēkā 2. februārī, ir pienācis laiks uzzināt par to vairāk informācijas. Kas būtu jāņem vērā Eiropas pārvadātājiem?
1. Obligāta kravas automašīnu atgriešana
Tas, iespējams, ir vispretrunīgākais noteikums, kas ietverts mobilitātes paketē. "ES šauj sev kājā ar šo jauno tiesību aktu," saka Nīderlandes transporta organizācija TLN. Pērnā gada oktobrī viņa rakstīja vēstuli Eiropas Komisijai un ES transporta komisāram, aicinot atlikt pienākuma ieviešanu kravas automobiļus atgriezt to reģistrācijas valstī reizi astoņās nedēļās. Mēs, protams, runājam par tiem, kas veic starptautiskos pārvadājumus.
Holandieši nav vienīgie kritiķi. Memorandu par šo noteikumu šā mēneša sākumā aicināja izstrādāt Centrāleiropas un Austrumeiropas pārvadātāji, kuri Mobilitātes paketes sagatavošanas laikā norādīja, ka praksē obligātā atgriešana nozīmētu lielākas CO2 emisijas un lielākas ekspluatācijas izmaksas.
Pārvadātāji stāsta, ka jaunais pienākums liks atgriezties mājās tukšā, jo tas būs jādara pat tad, ja tobrīd atpakaļceļā nav kravas.
Savukārt paredzams, ka būtisks būs arī kaitīgo gāzu emisiju pieaugums. Saskaņā ar pētījumu, ko gandrīz tieši pirms gada pasūtīja pati Eiropas Komisija, - "šī likuma rezultātā var rasties papildu braucieni, kas 2023. gadā varētu radīt līdz pat 2,9 miljoniem tonnu papildu CO2 emisiju (starptautisko kravu autopārvadājumu emisiju pieaugums par 4,6 procentiem).
Taču šobrīd nekas neliecina, ka šis likums tiks atcelts, tāpēc ir vērts paturēt prātā, ka par tā neievērošanu, ņemot vērā jaunu saistību rašanos, tiks piemēroti jauni sodi. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij bija jāievieš savas sankcijas nacionālajā likumdošanā.
Pārvadātāji stāsta, ka jaunais pienākums liks atgriezties mājās tukšā, jo tas būs jādara pat tad, ja tobrīd atpakaļceļā nav kravas.
Savukārt paredzams, ka būtisks būs arī kaitīgo gāzu emisiju pieaugums. Saskaņā ar pētījumu, ko gandrīz tieši pirms gada pasūtīja pati Eiropas Komisija, - "šī likuma rezultātā var rasties papildu braucieni, kas 2023. gadā varētu radīt līdz pat 2,9 miljoniem tonnu papildu CO2 emisiju (starptautisko kravu autopārvadājumu emisiju pieaugums par 4,6 procentiem).
Taču šobrīd nekas neliecina, ka šis likums tiks atcelts, tāpēc ir vērts paturēt prātā, ka par tā neievērošanu, ņemot vērā jaunu saistību rašanos, tiks piemēroti jauni sodi. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij bija jāievieš savas sankcijas nacionālajā likumdošanā.
2. Automašīnas "iesaldēšana"
Šis ir vēl viens strīdīgs noteikums. Tas ievieš “atdzišanas” principu, t.i. kabotāžas operāciju pārtraukšana. Transportlīdzeklis tiks iesaldēts (tātad šim noteikumam piemērots termins "atdzišana") vismaz 4 dienas pēc kabotāžas operācijas pabeigšanas (piemēram, Vācijā).
Transportlīdzekļa iesaldēšana būs nepieciešama pēc trim kabotāžas operācijām valsts teritorijā. Šeit kopienas ir skaļi iebildušas pret. 2020. gadā to kritizēja Lietuva, Polija, Bulgārija, Kipra, Igaunija, Latvija, Malta, Rumānija un Ungārija.
Laika gaitā viedoklis, ka šis noteikums "negatīvi ietekmēs transporta nozari, ierobežojot tirgu, kurā tā darbojas", piekrīt arvien vairāk valstu, tostarp Rietumu. Kā piemēru var minēt beļģus, kuri pagājušajā gadā pievienojās Maltai, iesniedzot sūdzību par kabotāžu.
Transportlīdzekļa iesaldēšana būs nepieciešama pēc trim kabotāžas operācijām valsts teritorijā. Šeit kopienas ir skaļi iebildušas pret. 2020. gadā to kritizēja Lietuva, Polija, Bulgārija, Kipra, Igaunija, Latvija, Malta, Rumānija un Ungārija.
Laika gaitā viedoklis, ka šis noteikums "negatīvi ietekmēs transporta nozari, ierobežojot tirgu, kurā tā darbojas", piekrīt arvien vairāk valstu, tostarp Rietumu. Kā piemēru var minēt beļģus, kuri pagājušajā gadā pievienojās Maltai, iesniedzot sūdzību par kabotāžu.
"Četru dienu iesaldēšanas perioda ieviešana starp katru kabotāžas operāciju kaitē Beļģijas autotransporta nozarei, kas specializējas tuvajos starptautiskajos pārvadājumos," sacīja Beļģijas premjerministra vietnieks un mobilitātes ministrs Žoržs Žilkinets.
Diemžēl Beļģijas iestādes nonāca pie šīs pareizās idejas pēc mobilitātes paketes pabeigšanas.
Diemžēl Beļģijas iestādes nonāca pie šīs pareizās idejas pēc mobilitātes paketes pabeigšanas.
3. Transporta vadītāji un finansiālās iespējas
Stingrāki noteikumi attieksies arī uz tiem, kas vada uzņēmumu. Saskaņā ar jauno likumu šādai personai nedrīkst būt nenokārtoti parādi valsts iestādēm, bankrota vai likvidācijas stāvoklī.
Ir arī dažas labas izmaiņas. Novērtējot finansiālo situāciju, tika ieviesti nosacījumi, kas sastāvēja no iespējas to pierādīt ar bankas garantijas vai cita finanšu institūcijas izsniegta dokumenta palīdzību.
Ir arī dažas labas izmaiņas. Novērtējot finansiālo situāciju, tika ieviesti nosacījumi, kas sastāvēja no iespējas to pierādīt ar bankas garantijas vai cita finanšu institūcijas izsniegta dokumenta palīdzību.
11.03.2022
Loģistikas blogs
© www.kravutransports.lv 2021
Par mums
Kontakti