Norvēģijas uzraudzības iestādes padziļināti pārbauda autovadītāju apliecības un tahogrāfa kartes, kas izdotas citās Eiropas Savienības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot pastāvīgās dzīvesvietas nosacījumam. Papildus dokumentu derīguma pārbaudei tiek analizēta arī to izsniegšanas likumība.
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 26. pantu karte jāizsniedz tajā dalībvalstī, kur vadītājam ir parastā dzīvesvieta, proti, kur viņš uzturas vismaz 185 dienas gadā un uztur personiskās un profesionālās saites.
Nesen kāds gadījums tika klasificēts kā H5 — kartes izmantošana, kas iegūta, balstoties uz nepatiesiem datiem. Kravas automašīnas vadītājs ar Polijā izsniegtu karti paskaidroja, ka dzīvo Baltkrievijā, bet Polijā izmanto tikai darba devēja nodrošinātu dzīvesvietu. Šie paskaidrojumi radīja šaubas par kartes izsniegšanas likumību.
Darba līgums vai nodrošināta dzīvesvieta nav pietiekams pamats, lai pierādītu dzīves interešu centru. Izšķiroša nozīme ir faktiskajai uzturēšanās vietai un personiskajām saitēm.
Saskaņā ar Regulas 26. panta 7. punktu karte var tikt atsaukta vai apturēta, ja tā izsniegta, pamatojoties uz nepatiesiem apgalvojumiem. Tieši uz šo normu balstās Norvēģijas kontroles prakse.