MENU
Paši kravas automašīnu vadītāji aplaupīja citus auto. Starptautiski meklē "tents plēsēju" bandu
Paši kravas automašīnu vadītāji aplaupīja citus auto. Starptautiski meklē "tents plēsēju" bandu
Naktī, viņi aplaupīja kolēģu kravas automašīnas stāvvietās. Vairāki transporta uzņēmumi piepelnījās ne tikai pārvadājot preces pa Eiropu, bet arī aplaupot preces. Pašlaik izmeklētāji veic pasākumus pret bandu.
Nesen Rumānijā tika izdoti divdesmit aizturēšanas orderi kādas noziedzīgas grupas locekļiem. Grupa darbojas kopš 2015.gada un sistemātiski tieši noteiktā laikā zagusi preces no Vācijā un Francijā novietotajām kravas automašīnām.
Starptautiska izmeklētāju grupa no Vācijas, Francijas un Rumānijas identificēja grupu Rumānijas pilsētā Bezdedā. Kā vēsta vācu laikraksts Der Spiegel, 4,5 tūkstošu iedzīvotāju apdzīvotajā pilsētiņā varasiestāžu uzmanību piesaistījis «labi nodrošināto kravas automašīnu vadītāju skaits, kas pārsniedz vidējo līmeni». Izmeklētāji Rumānijā veica kratīšanu kopumā 40 telpās, tostarp vairāku transporta kompāniju villās un birojos, kā arī deviņās telpās Vācijas pilsētā Giterslo, kur tents šķeltniekiem bija līdzdalībnieki.
Eiropola speciālists, Maikls Vils, sarunā ar Der Spiegel stāstīja, ka grupa darbojusies tikai naktī, no pusnakts līdz četriem no rīta. Kravas automašīnu vadītāji, kuri mēģināja novērst zādzību, bija iebiedēti vai vardarbīgi iespaidoti.
Nesen Rumānijā tika izdoti divdesmit aizturēšanas orderi kādas noziedzīgas grupas locekļiem. Grupa darbojas kopš 2015.gada un sistemātiski tieši noteiktā laikā zagusi preces no Vācijā un Francijā novietotajām kravas automašīnām.
Starptautiska izmeklētāju grupa no Vācijas, Francijas un Rumānijas identificēja grupu Rumānijas pilsētā Bezdedā. Kā vēsta vācu laikraksts Der Spiegel, 4,5 tūkstošu iedzīvotāju apdzīvotajā pilsētiņā varasiestāžu uzmanību piesaistījis «labi nodrošināto kravas automašīnu vadītāju skaits, kas pārsniedz vidējo līmeni». Izmeklētāji Rumānijā veica kratīšanu kopumā 40 telpās, tostarp vairāku transporta kompāniju villās un birojos, kā arī deviņās telpās Vācijas pilsētā Giterslo, kur tents šķeltniekiem bija līdzdalībnieki.
Eiropola speciālists, Maikls Vils, sarunā ar Der Spiegel stāstīja, ka grupa darbojusies tikai naktī, no pusnakts līdz četriem no rīta. Kravas automašīnu vadītāji, kuri mēģināja novērst zādzību, bija iebiedēti vai vardarbīgi iespaidoti.
"Dažos gadījumos tika izmantoti speciāli sagatavoti transportlīdzekļi ar sānu caurumiem, lai novietotu automašīnu blakus cietušajam," saka Maikls Vils.
"Tika izmantoti arī tā sauktie signālu traucētāji, lai neļautu kravas automašīnas vadītājam izsaukt palīdzību," - savā paziņojumā priekš Der Spiegel piebilda Eiropola speciālists.
Pēc kratīšanām Bezdedē izmeklētāji atrada vairākas vērtīgas mantas bez dokumentālās izcelsmes pierādījumiem, tostarp radioaparātus, sadzīves tehniku un pat transportlīdzekļus.
Šobrīd visi grupējuma dalībnieki atrodas apcietinājumā, viņiem inkriminētas zādzības. “Operācijā Rumānijā piedalījās franču žandarmi, vācu policisti un Eiropola virsnieks,” - ziņo DIICOT, Rumānijas izmeklēšanas vienība cīņai pret organizēto noziedzību un terorismu.
"Tika izmantoti arī tā sauktie signālu traucētāji, lai neļautu kravas automašīnas vadītājam izsaukt palīdzību," - savā paziņojumā priekš Der Spiegel piebilda Eiropola speciālists.
Pēc kratīšanām Bezdedē izmeklētāji atrada vairākas vērtīgas mantas bez dokumentālās izcelsmes pierādījumiem, tostarp radioaparātus, sadzīves tehniku un pat transportlīdzekļus.
Šobrīd visi grupējuma dalībnieki atrodas apcietinājumā, viņiem inkriminētas zādzības. “Operācijā Rumānijā piedalījās franču žandarmi, vācu policisti un Eiropola virsnieks,” - ziņo DIICOT, Rumānijas izmeklēšanas vienība cīņai pret organizēto noziedzību un terorismu.
Kemperis kā novērošanas vieta
Uz rumāņu bandas pēdām dienesti nokļuva Vācijas un Nīderlandes robežas joslā 2015. gadā. Toreiz zagļi izmantoja dzīvojamo māju, no kuras vēroja kravas automašīnas stāvlaukumā uz Vācijas ceļa A30. Toreiz viņi paņēma līdzi tikai daļu kravas.
"Dažreiz tie bija klēpjdatori par 10 000 eiro, trīs paletes ar Gillette skuvekļiem, 170 kurpju pāri" - saka Der Spiegel.
Lai gan daļa no grupējuma tika arestēta pēc Eiropola un Francijas žandarmērijas veiktās izmeklēšanas, vairāki bandas locekļi izbēga ar tikai nosacītu sodu. Tāpēc grupējuma darbība neapstājās, un zagļiem iepatikās Holsterfeldes autostāvvieta uz Vācijas A30 ātrumšosejas. 2019. gadā vien policija tur reģistrējusi 115 sagrieztas teltis, bet 2020. gadā - jau 124. “Vienā operācijā rumāņi nozaga 200 plakanā ekrāna televizorus 200 tūkstošu eiro vērtībā, citreiz tas bija brendijs par 100 tūkstošiem eiro,” - vēsta Der Spiegel.
Uz rumāņu bandas pēdām dienesti nokļuva Vācijas un Nīderlandes robežas joslā 2015. gadā. Toreiz zagļi izmantoja dzīvojamo māju, no kuras vēroja kravas automašīnas stāvlaukumā uz Vācijas ceļa A30. Toreiz viņi paņēma līdzi tikai daļu kravas.
"Dažreiz tie bija klēpjdatori par 10 000 eiro, trīs paletes ar Gillette skuvekļiem, 170 kurpju pāri" - saka Der Spiegel.
Lai gan daļa no grupējuma tika arestēta pēc Eiropola un Francijas žandarmērijas veiktās izmeklēšanas, vairāki bandas locekļi izbēga ar tikai nosacītu sodu. Tāpēc grupējuma darbība neapstājās, un zagļiem iepatikās Holsterfeldes autostāvvieta uz Vācijas A30 ātrumšosejas. 2019. gadā vien policija tur reģistrējusi 115 sagrieztas teltis, bet 2020. gadā - jau 124. “Vienā operācijā rumāņi nozaga 200 plakanā ekrāna televizorus 200 tūkstošu eiro vērtībā, citreiz tas bija brendijs par 100 tūkstošiem eiro,” - vēsta Der Spiegel.
Zādzību apmērs pieaug
Apdrošināšanas kompānijas astoņās vissmagāk cietušajās ES valstīs lēš, ka 2019. gadā nojumes plēsēju radītie bojājumi kopumā sasniedza vairāk nekā 75 miljonus eiro. Savukārt TAPA (Technology Asset Protections Association) aplēses liecina, ka preču zādzības 2020.gadā EMEA reģionā (Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā) radījušas zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.
Tikai Vācijā pērn bijis kravas zādzību rekords no kravas automašīnām. Visbiežākais zagļu upuris bija preces, kuras pārvadāja ar puspiekabēm ar teleskopisko tentu.
Noziedznieku rīcības shēma ir līdzīga - bandas sagaida savus upurus stāvvietās, kur kravas vadītāji pavada ilgākus pārtraukumus. Viņi ātri pārbauda, vai puspiekabē ir kāda viegli pārdodama prece. Ja tā ir, viņi ātri to iztukšo un aizbēg no nozieguma vietas. Mūsdienās ne tikai elektroniskie izstrādājumi un cigaretes, bet gandrīz visas preces ir noziedznieku upuri.
Federālās kravu ekspedīcijas un loģistikas asociācijas (DSLV) rīkotājdirektors Nīls Biks nesen uzsvēra, ka Vācijā vien zādzības rada zaudējumus 1,3 miljardu eiro apmērā gadā. Saskaņā ar DSLV datiem pērn Vācijā reģistrēti aptuveni 25 000 saslimšanas gadījumu. Ja pieskaita šiem nereģistrētajiem zādzību gadījumiem, šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Eiropas Savienība saka, ka katru gadu no kravas automašīnām pazūd preces 8,2 miljardu eiro vērtībā.
Apdrošināšanas kompānijas astoņās vissmagāk cietušajās ES valstīs lēš, ka 2019. gadā nojumes plēsēju radītie bojājumi kopumā sasniedza vairāk nekā 75 miljonus eiro. Savukārt TAPA (Technology Asset Protections Association) aplēses liecina, ka preču zādzības 2020.gadā EMEA reģionā (Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā) radījušas zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.
Tikai Vācijā pērn bijis kravas zādzību rekords no kravas automašīnām. Visbiežākais zagļu upuris bija preces, kuras pārvadāja ar puspiekabēm ar teleskopisko tentu.
Noziedznieku rīcības shēma ir līdzīga - bandas sagaida savus upurus stāvvietās, kur kravas vadītāji pavada ilgākus pārtraukumus. Viņi ātri pārbauda, vai puspiekabē ir kāda viegli pārdodama prece. Ja tā ir, viņi ātri to iztukšo un aizbēg no nozieguma vietas. Mūsdienās ne tikai elektroniskie izstrādājumi un cigaretes, bet gandrīz visas preces ir noziedznieku upuri.
Federālās kravu ekspedīcijas un loģistikas asociācijas (DSLV) rīkotājdirektors Nīls Biks nesen uzsvēra, ka Vācijā vien zādzības rada zaudējumus 1,3 miljardu eiro apmērā gadā. Saskaņā ar DSLV datiem pērn Vācijā reģistrēti aptuveni 25 000 saslimšanas gadījumu. Ja pieskaita šiem nereģistrētajiem zādzību gadījumiem, šis skaitlis varētu būt vēl lielāks. Eiropas Savienība saka, ka katru gadu no kravas automašīnām pazūd preces 8,2 miljardu eiro vērtībā.
18.01.2022
Loģistikas blogs
© www.kravutransports.lv 2021
Par mums
Kontakti