Pasaules tirdzniecība dinamiski aug. Bet vai tās līmenis sasniegs pirmspandēmijas līmeni?

2021. gada otrajā ceturksnī globālā tirdzniecība pieauga par veseliem 22%. Tas notika 2020. gada pavasara pandēmijas laikā zemā līmeņa dēļ. Trešajā ceturksnī prognozētā izaugsme būs 10,9 procenti, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un pēdējam ceturksnim vajadzētu noslēgties ar pieaugumu par 6,6 procentiem.


PTO uzsver, ka galvenais drauds pasaules tirdzniecībai ir pandēmijas atgriešanās. Kā faktorus, kas var veicināt turpmākus piegādes ķēdes traucējumus, organizācija min arī ostas pārslodzes un pusvadītāju piekļuves problēmas. Tomēr PTO apgalvo, ka šie faktori netraucēs globālajai tirdzniecībai.

Starptautiskās tirdzniecības pieaugumu pavadīs ekonomiskā izaugsme visā pasaulē. Paredzētais pasaules IKP lēciens būs 5,1 procents 2021. gadā, un 4,1 procents 2022. gadā. Šīs prognozes ir zemākas nekā ESAO nesenās prognozes. Šī organizācija šogad sagaida izaugsmi 5,7 procentu līmenī, bet nākamgad - par 4,5 procentiem.

Nevienmērīga izaugsme

PTO uzsver, ka, neskatoties uz labo pasaules tirdzniecības apgrozījuma pieauguma prognozi, to sadalījums būs ļoti nevienmērīgs.

Ja runājam par eksporta apjoma pieauguma prognozi 2021. gadā, tad par pasaules līderi ar 14,4 procentu pieaugumu jākļūst Āzijai. Nopietna izaugsme gaidāma arī citos reģionos:

• Eiropā - 9,7 procenti
• Ziemeļamerikā - 8,7 procenti
• Dienvidamerikā - 7,2 procenti
• Āfrikā - 7 procenti
• Tuvajos Austrumos - 5 procenti

Vienīgais reģions ar viszemāko prognozēto izaugsmi ir bijušās PSRS valstis, kur eksportam paredzēts pieaugums tikai par 0,5 procentiem.

Importā lielākais pieaugums 2021. gadā noticis:

• Dienvidamerikas kontinentā (19,9%)
• bijušās PSRS valstis (13,1%)
• Ziemeļamerika (12,6%)
• Āfrika (11,3%)
• Āzija (10,7 procenti)
• Tuvie Austrumi (9,3 procenti)

Interesanti, ka vismazākais preču importa pieaugums pēc PTO datiem tiks reģistrēts Eiropā (9,1 procents).

Savukārt no eksporta puses satraucošas ziņas nāk no Ķīnas, pasaules lielākās preču eksportētājas. Uz aizjūras valstīm orientētā Ķīnas rūpniecība cīnās ar enerģijas piegādes problēmu. Debesu impēriju ir skārusi enerģētikas krīze ogļu trūkuma, ambiciozu CO2 emisiju samazināšanas mērķu un plaukstošas ​​rūpniecības nozares, kas cenšas apmierināt pieaugošo globālo pieprasījumu, dēļ. Piemēram, pat Financial Times rakstīja, ka jau šodien Ķīnas rūpnīcas ierobežo ražošanu un - gaidāmas sekas - importētājiem no ASV un Eiropas būs ilgāk jāgaida pasūtītās precēs.

Pasaules tirdzniecība atjaunosies 2022. gadā

Interesantas prognozes par pasaules tirdzniecības līmeni 2022. gada beigās, salīdzinot ar periodu pirms pandēmijas. Pēc PTO aplēsēm, 2019.-2022.gadā lielākais preču importa pieaugums būs Āzijā (14,2 procenti) un Ziemeļamerikā (11,9 procenti). Otra galējība ir Tuvie Austrumi un bijušās PSRS valstis. Paredzams, ka preču importa līmenis Eiropā 2022.gadā būs 9,4 procenti. augstāks nekā 2019. gada pirmspandēmijas laikā.

Savukārt, ja runājam par eksportu šajā periodā, līdere atkal būs Āzija ar prognozēto 18,8 procentu pieaugumu. Pārējie reģioni varēs lepoties ar krietni pieticīgākiem sasniegumiem - otrajai Ziemeļamerikai rezultāts jāuzlabo par 8 procentiem, bet eksports no Eiropas būs 7,8 procenti. augstāks nekā 2019

Un, ja līdz 2022. gada beigām visi reģioni sasniegs eksporta un importa rādītājus virs 2019. gada līmeņa, tad šogad dažiem vēl būs jācīnās ar pandēmijas sekām.

Paredzams, ka pasaules tirdzniecība līdz 2021. gada beigām pieaugs par 4,9 procentiem. augstāks salīdzinājumā ar 2019. gada pirmspandēmijas laiku. Runājot par eksportu, tā līmenis tikai Āzijā, Dienvidamerikā un Eiropā (1%) būs augstāks nekā divus gadus iepriekš. Nedaudz labāka situācija izskatās ar importu. Šeit zem 2019. gada līmeņa paliks tikai Āfrika un Tuvie Austrumi, tomēr Eiropas gadījumā izaugsme būs tikai 0,8 procenti.

Jaukta noskaņa ES valstīs

Diemžēl, visus šos datus sedz ne pārāk optimistisks priekšstats par ES ekonomiku. 2021. gada augustā rūpnieciskā ražošana Eiropas Savienībā pieauga par 5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uz citu valstu fona Polijas ekonomika paātrinājās par 10,7%. gadu no gada. Tas ir septītais labākais rezultāts visā ES.

Diemžēl ES vidējo rādītāju par zemu novērtē īpaši Vācija un Francija, t.i. lielākās ES ekonomikas. Odrai rūpnieciskās ražošanas pieaugums augustā veidoja tikai 2 procentus.