Jevtušoku ģimene strādā vienā kravas automašīnā, viņiem ir pāru ekipāža. Maiņā viņiem jāstrādā 21 stundas uz diviem, no kurām 18 stundas pāiet atrodoties ceļā. Anna stāsta, ka viņi ar vīru mainās vietām pie stūres ik pēc 4,5 stundām.Pēc maiņas beigām abiem šoferiem jābūt vismaz 9 stundu atpūtai. Katru nedēļu viņiem ir viena brīvdiena, bet katru otro nedēļu - divas. Viņi nevar pārkāpt grafiku, jo visu fiksē tahogrāfs (ierīce, kas fiksē transportlīdzekļa ātrumu, attālumu, kā arī vadītāja darbību. - GPU).
– Eiropā viss ir ļoti strikti ar darba un atpūtas laiku, – stāsta Anna.
– Lieli naudas sodi par pārkāpumiem. Tā kā vienmēr ir liela mašīnu plūsma, tu nekad neatslābsti. Bet ar laiku pie tā pierod.
– Pirmos mēnešus bija bail braukt pa ielām. Baidījos arī no augstiem tiltiem, kuru ir daudz. Papildu faktors ir slikti laika apstākļi. Kad redzamība ir slikta, samazinām ātrumu, un arī tad nav laika apstāties - ir jāpārvar noteiktais maršruts.
Anna un Maksims Jevtušoki, galvenokārt, pārvadā pārtikas produkciju.
"Ja tie ir piena produkti, tad krava vienmēr ir steidzama," saka Anna.
– Eiropā bieži vien ir aizliegta kravas automašīnu kustība, bet ierobežojumi tiek atcelti priekš tām precēm, kas ātri bojājas. Piemēram, reisam uz Spāniju ar piena produktiem neattiecas nekāds satiksmes aizliegums. Jo tā ir temperatūras slodze.