Uzņēmumi, kas palika strādāt Krievijā, zaudēja vairāk nekā 100 miljardus eiro
Eiropas uzņēmumi, kas palika strādāt Krievijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir zaudējuši vismaz 100 miljardus eiro. Visvairāk cieta naftas un gāzes koncerni. Saskaņā ar Financial Times datiem tikai trīs uzņēmumi: BP, Shell un TotalEnergies zaudēja 40,6 miljardus eiro.
Pārskats par 600 Eiropas uzņēmumu grupu gada pārskatiem un finanšu pārskatiem par 2023. gadu liecina, ka uzņēmumi cietuši zaudējumus aktīvu amortizācijas, ārvalstu valūtas maiņas un citu vienreizēju izmaksu dēļ, kas saistītas ar uzņēmuma pārdošanu, slēgšanu vai samazināšanu Krievijā, ziņo Financial Times.
Pārskats par 600 Eiropas uzņēmumu grupu gada pārskatiem un finanšu pārskatiem par 2023. gadu liecina, ka uzņēmumi cietuši zaudējumus aktīvu amortizācijas, ārvalstu valūtas maiņas un citu vienreizēju izmaksu dēļ, kas saistītas ar uzņēmuma pārdošanu, slēgšanu vai samazināšanu Krievijā, ziņo Financial Times.
“
"Pat ja uzņēmums, pametot Krieviju, ir zaudējis daudz naudas, tie, kas tur paliek, riskē zaudēt daudz vairāk. Izrādās, ka stratēģija "atdalīt un aizbēgt" bija vislabākā stratēģija uzņēmumiem, kas kara sākumā izlēma, ko darīt. Jo ātrāk jūs aiziesiet, jo mazāki būs jūsu zaudējumi,"
Visvairāk cietušie sektori
Naftas un gāzes nozares grupas, kas bija visvairāk pakļautas riskam, cieta vislielākās izmaksas. To starpā ir BP, Shell un TotalEnergies - tie kopā cieta zaudējumus 40,6 miljardu eiro apmērā. Pagājušajā gadā, pateicoties paaugstinātajām naftas un gāzes cenām, tās pabeidza gadu ar pozitīvu rezultātu, gūstot kopējo peļņu 95 miljardu eiro apmērā.
Taču 2023. gadā situācija mainījās, jo rūpniecības uzņēmumi, tostarp automobiļu ražotāji, piedzīvoja zaudējumus 13,6 miljardu eiro apmērā.
No ģeogrāfiskā viedokļa vissmagāk cieta Apvienotās Karalistes uzņēmumi, kas zaudēja vairāk nekā 30 miljardus eiro. Vācija un Francija zaudēja pa 20 miljardiem eiro. Starp desmit cietušajiem uzņēmumiem ir arī Itālija, Īrija, Dānija, Somija, Beļģija, Šveice un Nīderlande. Vairāk nekā puse no 1871 Eiropas uzņēmuma turpina darboties Krievijā, ziņo Kijevas Ekonomikas augstskola (KSE).
Taču 2023. gadā situācija mainījās, jo rūpniecības uzņēmumi, tostarp automobiļu ražotāji, piedzīvoja zaudējumus 13,6 miljardu eiro apmērā.
No ģeogrāfiskā viedokļa vissmagāk cieta Apvienotās Karalistes uzņēmumi, kas zaudēja vairāk nekā 30 miljardus eiro. Vācija un Francija zaudēja pa 20 miljardiem eiro. Starp desmit cietušajiem uzņēmumiem ir arī Itālija, Īrija, Dānija, Somija, Beļģija, Šveice un Nīderlande. Vairāk nekā puse no 1871 Eiropas uzņēmuma turpina darboties Krievijā, ziņo Kijevas Ekonomikas augstskola (KSE).
Kopš šā gada marta beigām par izbraukšanu no Krievijas Federācijas bija jāmaksā. Kopš 4. augusta Putins parakstīja likumu par to juridisko personu līdzekļu un īpašumu bloķēšanu, kuras kontrolē ārvalstu juridiskas personas un ārvalstnieki, pret kuriem Krievija ir piemērojusi sankcijas.
Tiks bloķēti to juridisko personu līdzekļi un īpašums, pret kurām ir noteiktas sankcijas. Šie ierobežojumi tiks piemēroti valstu "nedraudzīgas rīcības" un draudu Krievijas nacionālajai drošībai gadījumā.
Tiks bloķēti to juridisko personu līdzekļi un īpašums, pret kurām ir noteiktas sankcijas. Šie ierobežojumi tiks piemēroti valstu "nedraudzīgas rīcības" un draudu Krievijas nacionālajai drošībai gadījumā.
31.01.2025
Loģistikas blogs