Valsts prezidents aptur ostu likuma grozījumu publicēšanu un ierosina referendumu

Vēlāk izplatītajā paziņojumā Valsts prezidenta kanceleja skaidroja, ka Satversme konkrētajā situācijā uzliek Valsts prezidentam pienākumu apturēt likuma izsludināšanu. "Ja tiek saņemta šāda prasība, prezidents nevar to apturēt vai noraidīt, pat ja viņš tam nepiekrīt - tās ir konstitucionālas tiesības, kas piešķirtas Seima mazākumam. Prezidents respektē Seima opozīcijas garantētās tiesības. saskaņā ar Satversmi un rīkojas saskaņā ar Satversmes 72.pantā Valsts prezidentam uzlikto pienākumu," - bija teikts paziņojumā.



Šī ir trešā reize Levita prezidentūras laikā, kad vismaz trešā daļa Saeimas deputātu pieprasa apturēt likuma izsludināšanu. Iepriekš pēc Seima mazākuma lūguma prezidents bija spiests apturēt grozījumus divos likumos, kas mainīja pašpārvalžu padomju atlaišanas noteikumus.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Levits uz diviem mēnešiem apturēja Seima pieņemtā grozījuma likumā par ostām publicēšanu - "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ņemot vērā 18. februārī iesniegto prasību no 36 Seimas deputātiem".

Satversmes 72. pants nosaka, ka Valsts prezidents aptur likuma publicēšanu, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Seima deputātu. Šādi apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa vismaz viena desmitā daļa vēlētāju, tas ir, 155 000 vēlētāju.

Ja divu mēnešu laikā nesanāks savākt tik daudz parakstu, likums ir jāpublicē. Taču referendums nenotiek, ja Seims šo likumu pārbalso ar vismaz trīs ceturtdaļām visu balsu, teikts Satversmē. Savukārt Satversmes 71.pants dod iespēju Valsts prezidentam desmit dienu laikā pēc tā pieņemšanas pieprasīt likuma otrreizēju izskatīšanu Seimā.

Kā ziņots, pēc Zaļo zemnieku savienības (SZK) deputātu iniciatīvas Saeimā tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai vērstos pie Valsts prezidenta Egila Levita ar lūgumu apturēt ostu likuma grozījumu izsludināšanu plkst. divus mēnešus.

Opozīcijas deputāti norādīja, ka pieņemtie grozījumi motivēti ar politisko saukli par "parastas ostu pārvaldes reformas" nepieciešamību un to, ka Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu kā publisko tiesību subjektu pārveide par valsts kapitālsabiedrībām "ir formāla rakstura, tāpēc tas nav Seimā pienācīgas apspriešanas cienīgs”.

Parlamentārieši uzsver, ka grozījumi rada nepieņemamu precedentu, kas vēl vairāk apdraud jebkuras Latvijas pašvaldības teritoriālo un finansiālo autonomiju, jo plānots īstenot nepamatotu un faktiski nevajadzīgu reformu.

Kā pastāstīja Saemas SZK frakcijas vadītājs Uldis Augulis, pārrunājot ostu pārvaldības modeļa maiņu, atbildīgā parlamenta komisija vairākkārt jautāja, kā tas ietekmēs ostu attīstību, taču vērtējums netika saņemts. "Aktīvi, ar kuriem strādās jaunās kapitālsabiedrības, sastādīs pusmiljardu eiro. Tajā pašā laikā nav veikts novērtējums, kas attaisnotu pārsteidzīgu ostu vadības maiņu," - viņš sacīja.

Pēc Augulisa domām, nepietiekami izstrādātais likums rada bažas, ka tiek radīti apstākļi ostām nevis attīstīties, bet gan stagnēt. Tāpat SZK pārstāvis uzskata, ka tas ir mēģinājums virzīties uz ostu privatizāciju, kas ir pilnīgi nepieņemami un neatbilst sabiedrības un valsts interesēm.

Deputāti savā vēstulē norāda, ka saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā par ostām aptuveni 42% no Ventspils pilsētas administratīvās teritorijas (tai skaitā pašvaldības īpašumiem vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā), bez jebkāda saimnieciska un tiesiska pamatojuma, tiek nodota kapitālsabiedrībai uz nenoteiktu laiku un bez maksas izmantošanu. Tas atņems pašvaldībai iespēju jebkādā veidā rīkoties ar savu īpašumu, kas ir, pašsaprotami, absurda situācija.

Likums par ostām paredz tiesības valsts kapitālsabiedrībai Ventspils pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu lietot pēc saviem ieskatiem, tas ir:

• iznomāt
• būvēt
• pārvaldīt
• brīvi rīkoties ar visiem ienākumiem, kas gūti no pašvaldības īpašuma lietošanas

"Šāda rīcība iet pretrunā ar pašvaldības pienākumu rīkoties ar savu īpašumu iedzīvotāju interesēs," - uzskata parlamentārieši.

SZK arī kritizē to, ka Ministru kabinets un Satiksmes ministrija nav izvērtējusi publiskas personas dalību jaunizveidotajā valsts kapitālsabiedrībā, kas ļauj apšaubīt tās ekonomisko neatkarību un darbības ilgtspēju. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc politiķu domām, nav veikusi padziļinātu jautājuma būtības izvērtējumu.

Pēc politiķu domām, visticamāk, kapitālsabiedrību īpašums, kurā ietilpst arī pašvaldību īpašums, var nonākt privāto investoru rokās, ko "Latvijas sabiedrībā sauc par privatizāciju".

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka līdz 1.septembrim Ministru kabinetam un Rīgas un Ventspils pašvaldībām jāvienojas par kopīgu kapitālsabiedrību dibināšanu, kurās valsts ieguldīs ostu pārvaldēm piederošos aktīvus un mantu, pašvaldības - tām piederošos aktīvus un īpašumus, kas atrodas ostu teritorijā.

Abās kapitālsabiedrībās valstij piederēs vismaz 60%, bet pašvaldībām piederēs ne vairāk kā 40% kapitāldaļu. Panākot vienošanos par kopīgas kapitālsabiedrības - valsts un pašvaldības - dibināšanu, valsts ieguldīs savā pamatkapitālā Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, un Rīgas pašvaldība pāries Rīgas brīvostas īpašumā un aktīvi. šo īpašumu.

Likums paredz, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde jālikvidē līdz 2022.gada 31.decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem Ministru kabinets, un likvidācijas procesu veic Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komisija. Tika noteikts, ka Ministru kabineta likvidācijas komisijas jāizveido līdz 2022.gada 31.martam.

Likums paredz, ka turētājas būs Satiksmes ministrija (40% daļu), Finanšu ministrija (20%), Ekonomikas ministrija (20%) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (20%). kapitāla daļām uzņēmumos.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībām piederošo īpašumu apjomu, kas jau ir nodots ostas administrācijai, likums nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības iegūt kapitālsabiedrības daļas. , ar nosacījumu, ka valsts patur vismaz divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldības arī turpmāk aktīvi iesaistīsies ostās, kontrolēs savu īpašumu izmantošanu un respektēs pašvaldību intereses.

Attiecībā uz privātā sektora iesaisti likumā ir iekļauts jauns pants, kas nosaka, ka ostu pārvaldēm ir jāizveido sadarbības padomes, kurās ostas klientu un citu ieinteresēto pušu līdzdalība ostu attīstības jautājumos. Pēc grozījumu autoru domām, tas dos ostā strādājošiem uzņēmumiem skaidras juridiskas tiesības attīstīt ostu, veikt dialogu ar ostas administrāciju un rast abpusēji pieņemamus risinājumus.

Ostas pārvaldības reforma attiecas uz Ventspils un Rīgas ostām. Liepājas SEZ savu statusu saglabās līdz 2035.gada 31.decembrim.

Tāpat likumā noteiktas normas mazajām ostām.

20.03.2022