MENU
"Vlantana Norge" autovadītājiem tika piešķīrti gandrīz 2 miljoni eiro
Kravas automašīnu vadītāji uzvarēja tiesasprāvu, kura notika Norvēģijas tiesā pret uzņēmumu “Vlantana Norge” un tā valdes priekšsēdētāju Vladimiru Stonču. Pazīstamā Lietuvas pārvadātāja norvēģu kompānijai, kas oficiāli pārtrauca darbību, un tās bijušajam direktoram par sistemātisku algu samazināšanu būs jāmaksā 1 965 061,21 eiro 52 autovadītājiem.
Juriste Lina K. Smorre, advokātu biroja Andersen & Bache-Wiig, kas pārstāvēja kravas automašīnu vadītājus, sacīja Norvēģijas portālam FriFagbevegelse, ka šoferiem vajadzēja personīgi iesūdzēt tiesā Vladu Stonci, jo uzņēmumam Vlantana Norge nebija pietiekami daudz līdzekļu.
Juriste Lina K. Smorre, advokātu biroja Andersen & Bache-Wiig, kas pārstāvēja kravas automašīnu vadītājus, sacīja Norvēģijas portālam FriFagbevegelse, ka šoferiem vajadzēja personīgi iesūdzēt tiesā Vladu Stonci, jo uzņēmumam Vlantana Norge nebija pietiekami daudz līdzekļu.
Cik daudz cilvēku izteica sūdzības?
52 profesionāli autovadītāji no Austrumeiropas sacīja, ka regulāri saņem nepietiekamu algu no sava bijušā darba devēja Vlantana Norge. Tāpat arī trīs dažādas iestādes iesniedza policijai ziņojumus par šo uzņēmumu. Norvēģijas Valsts ceļu pārvalde ir secinājusi, ka pārvadātāju prakse ietaupīja uzņēmumam līdz pat 3,8 miljoniem eiro gadā.
Tiesā tika minēti vairāki Vlantana Norge ikdienas darbību piemēri, tostarp tās regulārie konteineru pārvadājumi PostNord. Toms Ēriks Angers, PostNord satiksmes direktora vietnieks, liecināja tiesā un paskaidroja, ka viņi Vlantanai Norgei uzticējuši uzdevumus, kuros kravas automašīnu vadītāji brauca divpadsmit stundas dienā. Par to "PostNord" samaksāja Vlantanai Norģei par 11,5 stundām darba, atskaitot likumā noteikto 30 minūšu pārtraukumu. Taču izrādījās, ka autovadītājiem par nostrādātajām stundām vispār nav samaksāts. Parasti viņi saņēma samaksu tikai par 4 stundām un 30 minūtēm.
52 profesionāli autovadītāji no Austrumeiropas sacīja, ka regulāri saņem nepietiekamu algu no sava bijušā darba devēja Vlantana Norge. Tāpat arī trīs dažādas iestādes iesniedza policijai ziņojumus par šo uzņēmumu. Norvēģijas Valsts ceļu pārvalde ir secinājusi, ka pārvadātāju prakse ietaupīja uzņēmumam līdz pat 3,8 miljoniem eiro gadā.
Tiesā tika minēti vairāki Vlantana Norge ikdienas darbību piemēri, tostarp tās regulārie konteineru pārvadājumi PostNord. Toms Ēriks Angers, PostNord satiksmes direktora vietnieks, liecināja tiesā un paskaidroja, ka viņi Vlantanai Norgei uzticējuši uzdevumus, kuros kravas automašīnu vadītāji brauca divpadsmit stundas dienā. Par to "PostNord" samaksāja Vlantanai Norģei par 11,5 stundām darba, atskaitot likumā noteikto 30 minūšu pārtraukumu. Taču izrādījās, ka autovadītājiem par nostrādātajām stundām vispār nav samaksāts. Parasti viņi saņēma samaksu tikai par 4 stundām un 30 minūtēm.
Kļūdas un pārpratumi
Visas tiesas prāvas laikā, Vlantana Norge apgalvoja, ka iespējamā nepietiekamā samaksa, dubultā darba grafika izmantošana un manipulācijas ar iesniegtajiem dokumentiem ir “personisku kļūdu un pārpratumu” rezultāts. Tomēr tas tiesu nepārliecināja.
Vispārējā tiesas pierādījumu novērtējumā, tiesnesis uzskatīja par iespējamu to, ka Vlantana Norge izmantoja “sarežģītu un laikietilpīgu nepārtrauktu fiktīvu darba laika uzskaites sistēmu, lai varētu iesniegt viltotus dokumentus, kas pierāda, ka tā izmaksāja algas saskaņā ar pašreizējo minimālās algas likmi”. . ”. Šīs darbības nebija nekāds izņēmums, bet drīzāk, pat varētu teikt, noteikums, lai varētu brīvi maldināt varas iestādes.
Tiesa arī norādīja, ka valdes priekšsēdētājs un bijušais Vlantana Norge izpilddirektors, Vladas Stončius, ir personīgi atbildīgs pret autovadītājiem par finansiālajiem zaudējumiem, kas viņiem radušies sistemātiskas nemaksāšanas rezultātā. Stončam no kopējās atlīdzības būs jāsedz pat 13,4 miljoni kronu (1,32 miljoni eiro).
Visas tiesas prāvas laikā, Vlantana Norge apgalvoja, ka iespējamā nepietiekamā samaksa, dubultā darba grafika izmantošana un manipulācijas ar iesniegtajiem dokumentiem ir “personisku kļūdu un pārpratumu” rezultāts. Tomēr tas tiesu nepārliecināja.
Vispārējā tiesas pierādījumu novērtējumā, tiesnesis uzskatīja par iespējamu to, ka Vlantana Norge izmantoja “sarežģītu un laikietilpīgu nepārtrauktu fiktīvu darba laika uzskaites sistēmu, lai varētu iesniegt viltotus dokumentus, kas pierāda, ka tā izmaksāja algas saskaņā ar pašreizējo minimālās algas likmi”. . ”. Šīs darbības nebija nekāds izņēmums, bet drīzāk, pat varētu teikt, noteikums, lai varētu brīvi maldināt varas iestādes.
Tiesa arī norādīja, ka valdes priekšsēdētājs un bijušais Vlantana Norge izpilddirektors, Vladas Stončius, ir personīgi atbildīgs pret autovadītājiem par finansiālajiem zaudējumiem, kas viņiem radušies sistemātiskas nemaksāšanas rezultātā. Stončam no kopējās atlīdzības būs jāsedz pat 13,4 miljoni kronu (1,32 miljoni eiro).
Spriedums ir principiāli būtisks
FriFagbevegelse uzsver, ka spriedums ir būtisks arī principā, jo tas palīdzēs pilnībā “noskaidrot” atlīdzības jautājumu transporta nozarē.
Pēc autovadītājus pārstāvošā advokāta teiktā, spriedums par labu viņiem ir "raisošs signāls, ka priekšsēdētājs un izpilddirektors ir pakļauti ievērojamam personiskās atbildības riskam, ja uzņēmums tiek organizēts saskaņā ar Norvēģijas minimālās algas likumiem".
FriFagbevegelse uzsver, ka spriedums ir būtisks arī principā, jo tas palīdzēs pilnībā “noskaidrot” atlīdzības jautājumu transporta nozarē.
Pēc autovadītājus pārstāvošā advokāta teiktā, spriedums par labu viņiem ir "raisošs signāls, ka priekšsēdētājs un izpilddirektors ir pakļauti ievērojamam personiskās atbildības riskam, ja uzņēmums tiek organizēts saskaņā ar Norvēģijas minimālās algas likumiem".
21.08.2021
Loģistikas blogs
© www.kravutransports.lv 2021
Par mums
Kontakti